Fidels Kastro prezentē savus memuārus 0
Kubas bijušais prezidents un revolūcijas ikona Fidels Kastro (attēlā) prezentējis savus memuārus “Laika partizāns” (“Guerrillero del tiempo”), kas bija viņa pirmā parādīšanās sabiedrībā kopš pagājušā gada aprīļa, 5.februārī vēstīja vietējie Kubas plašsaziņas līdzekļi.
Divos memuāru sējumos Fidels Kastro iepazīstina ar savu dzīvi no dzimšanas brīža līdz 1958.gada decembrim, kad viņš vadīja revolūciju Kubā, pēc kuras valsts iekārta tika pārveidota par sociālistisku. Kastro memuāri atainoti caur sarunām ar žurnālisti Katjušku Blanko.
“Man ir jāizmanto iespēja tagad, jo manas atmiņas sāk gaist,” memuāru prezentācijas viesiem piektdien teicis 85 gadus vecais Kastro. “Vēlos darīt visu iespējamo, lai nodotu to, ko atceros labi,” Kastro teikto citēja valsts plašsaziņas līdzekļi. “Es izteicu visas idejas, kas man bijušas, un visas izjūtas, kādām vien esmu gājis cauri,” teica Kastro.
Sarunu laikā ar Blanko, kuru rezultāts ir apmēram 1000 lappušu garie memuāri, kas prezentēti jautājumu un atbilžu formā, Kastro atzinis, ka “priekšroku dodu vecam pulkstenim, vecām brillēm, vecām kurpēm, bet politikā – visam jaunajam”.
Blanko ir autore arī pirmajai oficiālajai Kastro un viņa ģimenes biogrāfijai. Memuāri ilustrēti ar fotogrāfijām no dažādiem Kastro dzīves mirkļiem.
Kubas bijušais prezidents publiskos pasākumos nebija piedalījies kopš 2011.gada aprīļa, kad notika Kubas valdošās Komunistiskās partijas ikgadējais kongress, kurā Fidels Kastro oficiāli atkāpās no partijas līdera amata, arī to nododot savam brālim Raulam. Vīrs, kurš agrāk vienmēr izcēlās ar stundām ilgām runām, tagad sēdēja klusi un vēroja notiekošo. Fidels Kastro bija Kubas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas pirmais sekretārs kopš partijas dibināšanas 1965.gada jūlijā.
Šobrīd Kastro savās mājās Havanā raksta grāmatas un komentārus par starptautiskajiem notikumiem. Līdz šim viņš publicējis jau vairākus simtus darbu. Viņš dzīvo kopā ar savu otro sievu Dalju Soto Del Valli. Viņam ir deviņi bērni.
Fidels Kastro dzimis 1926.gada 13.augustā. Viņa tēvs bija turīgs spāņu imigrants, kuram Kubā piederēja liela saimniecība, bet viņa māte bija Kubas sieviete, kas bija kalpone tēva saimniecībā. Viņš kļuva par varoni, kad 1959. gada 26. jūlijā viņa vadītā kustība gāza Kubas prezidenta, diktatora un militārā vadoņa Fulhensio Batistas valdību. Fidels Kastro padarīja Kubu par pirmo sociālistisko valsti rietumu puslodē.
Viņš kļuva par Aukstā kara ikonu, viņa atbalstītāji dēvēja viņa pret Ameriku un imperiālismu vērsto politiku par revolucionāru, bet kritiķi sauca par nežēlīgu diktatoru.
Kastro pretinieki teica, ka revolūcija ies bojā, kad nomirs Fidels Kastro, bet viņa slimība deva iespēju pakāpeniski nodot varu.
Jautāti, kas notiks, kad Fidels Kastro patiešām aizies mūžībā, politikas vērotāji ir vienisprātis – būs vēsturiskas bēres.