FID vadītājs par Krievijas un Baltkrievijas sankciju kontroli: “Kontrole notiek, bet tā ir ļoti sadrumstalota. To varētu mainīt ar 1. janvāri” 8
“Kontrole notiek, bet tā ir ļoti sadrumstalota,” runājot par sankciju uzturēšanu un kontroli pret Krieviju un Baltkrieviju, TV24 raidījumā “Dienas personība” saka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājs Toms Platacis.
“Ārlietu ministrija veido politiku, Muita uzrauga to, kas iet pāri robežai, Finanšu izlūkošanas dienests saņem informāciju par iespējamu sankciju apiešanu, izmeklē Valsts drošības dienests, Latvijas Banka ļauj vai aizliedz veikt maksājumus bankām. Šobrīd nav tādas centralizācijas,” skaidro Platacis.
FID vadītājs norāda, ka situāciju sankciju uzraudzībā varētu mainīt ar 1. janvāri, ja veiksmīgi tiktu izstrādāts regulējums, kas paredzētu pilnīgi jaunas funkcijas piešķiršanu Finanšu izlūkošanas dienestam, kas visu iepriekš minēto centralizētu zem Finanšu izlūkošanas dienesta.
“Jaunā funkcija būtu tāda, ka mēs būtu iestāde, kas varētu sniegt uzņēmējiem atbalstu, pirmkārt, jau atbildot, kurš ir un kurš nav sankcionēts. Šobrīd diemžēl ir jāsaka, ka nav vienas centrālās institūcijas, un, ja uzņēmējs grib vērsties un saņemt atbildi par to, vai šis uzņēmums ir sankcionēts, vai nav un vai ar to var sadarboties, tad diemžēl notiek tāds starpiestāžu futbols. Nevis iestāžu vainas dēļ, bet tāpēc, ka nav normatīvā regulējuma.
Otra lieta, ko mēs varētu darīt, kas arī būtu pavisam jauna un šobrīd nav regulēta, ir izņēmumu piešķiršana. Viens no tādiem vienkāršākajiem piemēriem: ja ir sankcionēta preču grupa, ko nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju, tai var būt izņēmumi. Viens no izņēmumiem varētu būt humanitāri iemesli. Šobrīd nav neviena iestāde valstī, kas varētu sniegt šo atļauju, tad Finanšu izlūkošanas dienests būtu šī iestāde no nākamā gada 1. janvāra,” turpina viņš.
Savukārt, runājot par tendencēm sankciju apiešanā un tās apkarošanu, Toms Platacis ieskicē, kādaa veida sankcijas vispār ir noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju un kā tas ietekmē sankciju apiešanas tendences:
“Tā vienkāršoti izsakoties, tās var iedalīt divās daļās: vienas ir finanšu sankcijas un otras ir sektorālās jeb sankcionētas preču grupas. Mēs kā valsts, ņemot vērā, ka esam tieši blakus Krievijai un Baltkrievijai, esam vairāk eksponēti šīm preču sankcijām – konkrētas preču grupas nedrīkst tikt vestas uz vai ievestas no Krievijas, Baltkrievijas. Tās ir tendences, ko mēs visvairāk redzam gan savā darbā, gan sadarbībā ar Muitas kolēģiem.”
