FIB: spiegi pārņem universitātes 0
Pēdējo pāris gadu laikā ASV universitātes pastiprināti apsēduši ārvalstu spiegi, kuri, uzdodoties par studentiem vai pētniekiem, zog informāciju par jaunākajām tehnoloģijām, to piegādājot savu valstu valdībām, paziņojusi Savienoto Valstu Aizsardzības ministrija.
Lai kopīgiem spēkiem rastu pēc iespējas efektīvākus veidus ārvalstu spiegu radīto draudu neitralizēšanai, ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izveidojusi īpašu padomi, kurā apvienojušies gan akadēmiskās vides pārstāvji, gan nacionālās drošības iestāžu darbinieki.
Universitātes – spiegu mērķis
ASV Aizsardzības ministrija ziņojumā gan nenosauc universitātēs iefiltrējušos spiegu skaitu, vien atzīmē, ka to skaits gada laikā (no 2009. līdz 2010. gadam) astoņkāršojies, informē interneta vietne “Bloomberg.com”. Spiegi galvenokārt ir ārvalstu studenti no Ķīnas, Krievijas un Irānas, kuri studē zinātni, jaunākās tehnoloģijas un inženieriju. “Kaut arī lielākā daļa ārvalstu studentu, pētnieku un profesoru ASV ierodas likumīgu iemeslu dēļ, universitātes ir ideāla vieta, kur ārvalstu izlūkdienesti var vervēt kadrus, iegūt informāciju un izvietot jau apmācītus spiegus,” teikts pagājušā gada FIB ziņojumā.
“Mūsu rīcībā esošie dati un dažādas lietas apliecina, ka ASV universitātes ir ārvalstu izlūkdienestu mērķis,” sarunā ar “Bloomberg.com” apstiprināja FIB pretizlūkošanas departamenta direktora palīgs Frenks Figluci. Vairāki aresti un ASV tiesībsargu atklāti gadījumi to apliecina. Pirms nepilniem diviem gadiem Savienotajās Valstīs atklātais Krievijas spiegu tīkls bijis saistīts ar akadēmiskajām aprindām, norāda britu laikraksts “The Daily Mail”. Viena no šī tīkla dalībniecēm bija Sintija Mērfija jeb īstajā vārdā Lidija Gurjeva, kura augstākās izglītības diplomu ieguvusi vairākās prestižās ASV universitātēs, tostarp Kolumbijas un Ņujorkas universitātēs.
“Bloomberg.com” raksta, ka Gurjeva saņēma instrukcijas “izveidot ikdienišķas attiecības ar studiju biedriem, tostarp profesoriem, kuri varētu palīdzēt darba atrašanā un kuriem būs (vai jau ir) pieeja slepenai informācijai”. Viņa arī esot saņēmusi rīkojumus savervēt iespējamos kadrus.
Aktīvie ķīnieši
Visaktīvāk ASV akadēmiskajā vidē gan rosās Ķīnas spiegi, norāda “Bloomberg.com”. Pekina arī izveidojusi vairāk nekā trīs tūkstošus kompāniju, kuru aizsegā tā mēģina iegūt ziņas par ASV tehnoloģijām. Tāpēc Figluci aicinājis universitāšu zinātniekus būt uzmanīgiem, pārdodot informāciju par to vai citu tehnoloģiju. “Universitātes bieži neaptver, kam viņi nodod savus izgudrojumus,” sacīja FIB amatpersona. “Var izrādīties, ka kompānija, kam tiek nodota informācija, patiesībā darbojas ārvalstu uzdevumā. Tāpēc universitāšu prezidentiem sniedzam specifisku informāciju. Tā viņiem atver acis.”
Merilendas universitātes prezidents Voless Lohs sarunā ar “Bloomberg.com” uzsvēra, ka citas valstis nekad nespēs būt konkurētspējīgas, ja to vien darīs, kā zags informāciju, nevis pašas meklēs jaunākos risinājumus.
“Tiklīdz esi apguvis kādu tehnoloģiju, tev jau jāsāk darbs pie nākamās paaudzes tehnoloģijām,” uzsvēra mācībspēks, piebilstot, ka ārvalstu gaišāko prātu izglītošana ASV ļauj tām zinātnē un jaunākajās tehnoloģijās saglabāt varenību.
Ķīnai ir arī vesela studentu armija, kuras galvenais uzdevums ir spiegot. Daži studenti spiego piespiedu kārtā, citi ir apmācīti aģenti.
Figluci arī norāda, ka reizēm Ķīnas pretizlūkošanas dienests mēģina savās rindās savervēt amerikāņu studentus, kuri augstāko izglītību izvēlējušies iegūt Ķīnā. Pērn ASV tiesībsargiem izdevās aizturēt Austrumķīnas universitāti beigušo Glenu Šriveru, raksta “The Daily Mail”. Viņam Ķīna samaksāja vairāk nekā 70 tūkstošus dolāru un lika iekārtoties darbā ASV Centrālajā izlūkošanas pārvaldē. Viņš pieteicās darbam, taču nesāka strādāt, jo ASV izlūkdienesti atšifrēja viņa patiesos nodomus. Šrivers savu vainu atzina un šobrīd izcieš četru gadu cietumsodu.
