Federālā Izmeklēšanas biroja reids Trampa villā rada politisku vētru 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģenti veikuši kratīšanu eksprezidenta Donalda Trampa villā Palmbīčā, Floridas štatā, izraisot bijušā prezidenta un viņa atbalstītāju sašutumu.
ASV prokurori izmeklē vairākas lietas pret Trampu
FIB reids esot saistīts ar valsts dokumentu kopu, ko Tramps esot nelikumīgi nogādājis no Baltā nama uz savu rezidenci Floridā pēc prezidentūras beigām 2020. gada janvārī.
Viņš esot aizvedis sev līdz uz Palmbīču vismaz 15 kastes ar valdības dokumentiem. FIB veiktā kratīšana nav saistīta ar Tieslietu ministrijas ievadīto izmeklēšanu par Trampa centieniem apstrīdēt viņa zaudējumu 2020. gada prezidenta vēlēšanās un kriminālizmeklēšanu par krāpšanu vēlēšanās Džordžijas štatā, lai izmainītu prezidenta vēlēšanu rezultātus.
Ņujorkas prokuratūrā tiek izmeklēta viņa biznesa prakse.
Tramps izteicies, ka kratīšana viņa mājā Floridā esot “prokuroru amatpārkāpums, tieslietu sistēmas padarīšana par ieroci un radikāli kreiso demokrātu uzbrukums, kuri izmisīgi negrib, ka es kandidētu uz prezidenta amatu 2024. gadā,” piebilda Tramps. “Eksprezidents grib radīt iespaidu, ka esot korumpētā varas aparāta upuris,” atzīmē aģentūra “AP”.
Marko Rubio, republikāņu senators no Floridas, kurš no Trampa kritiķa kļuvis par atbalstītāju, salīdzinājis FIB akciju ar “kaut ko daudzkārt redzētu trešās pasaules marksistiskās diktatūrās”. Dienviddakotas štata gubernatore Kristi Noema, Trampa stingra atbalstītāja, notikušo nodēvējusi par “FIB pārvēršanu par politisku ieroci, vajājot Trampu, kad viņš vēl bija kandidāts, tad prezidents un tagad bijušais prezidents”.
Analītiķi atzīmē, ka Tramps prot prasmīgi izmantot “vajāšanas tēmu” savu atbalstītāju mobilizēšanai. “Ja viņi (pie varas esošie), vajā viņu, tad viņi vajā arī mūs,” mēdz apgalvot eksprezidenta atbalstītāji.
FIB akcija varētu aktivizēt Trampa atbalstītājus
Ekspertu ieskatā, FIB akcija motivēs Trampa atbalstītājus aktīvi balsot novembra starpvēlēšanās, kad tiks izraudzīti visi 435 Kongresa Pārstāvju palātas deputāti, trešdaļa senatoru un gubernatoru, kā arī tūkstošiem vietējā līmeņa amatpersonu.
Republikāņi cer iegūt vairākumu abās Kongresa palātās un izmantot šīs priekšrocības, lai veicinātu Trampa uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās. Oficiāli viņš vēl nav izvirzījis savu kandidatūru, taču izteicies, ka FIB akcija, kas pievienojusi viņa atbalstītājiem pat daļu politisko oponentu, bijusi izšķirošs grūdiens šajā virzienā.
Floridas gubernators Rons Desantiss, kurš tiek uzskatīts par galveno pretendentu uz prezidenta amatu no Republikāņu partijas, ja Tramps nekandidē 2024. gadā, jau nācis klajā ar publisku atbalstu viņam, aicinot veikt izmeklēšanu sakarā ar “federālo aģentūru pārvēršanu par politiskiem ieročiem”.
Daudzi Republikāņu partijas ierindas biedri mudina Trampu jau tagad paziņot par kandidēšanu 2024. gadā. Partijas vadība bažījas, ka pāragrs paziņojums varētu izjaukt partijas stratēģiju pirms novembra starpvēlēšanām, jo bijušais prezidents ir pretrunīga politiska figūra.
Republikāņu partijas vadība gribētu starpvēlēšanu kampaņas centrā izvirzīt inflācijas un ekonomisko problēmu jautājumus, iegūt vairākumu Kongresa abās palātās un pēc savu pozīciju nostiprināšanas pievērsties prezidenta vēlēšanām 2024. gadā.
Demokrātu stratēģi cer uz vēlētāju atbalstu
Analītiķi atzīmē, ka FB reids Trampa villā motivē republikāņu atbalstītājus un novērš uzmanību no demokrātu likumdevēju panākumiem Kongresā šonedēļ, kad viņiem izdevās panākt svarīgu likumprojektu pieņemšanu vairākās jomās – ekonomikā, veselības aprūpē un klimata izmaiņu novēršanā.
Daži eksperti uzskata, ka eksprezidenta Trampa darbības pēdējos gados būs atstūmušas daļu viņa atbalstītāju. Jūnijā veikta “Fox News” aptauja liecina, ka 55% reģistrēto vēlētāju negatīvi vērtē Trampa kandidatūru prezidenta amatam, jo viņš turpina šķelt sabiedrību.
Demokrātu stratēģi uzskata, ka ASV Augstākās tiesas lēmums atcelt konstitucionālās tiesības uz abortu un Republikāņu partijas vadības nevēlēšanās vainot tobrīd vēl prezidenta amatā esošo Donaldu Trampu par atbildību Kapitolija grautiņā 2020. gada 6. janvārī vairos demokrātu panākumus novembra starpvēlēšanās.
