FIB bijušais direktors: “Tramps prasīja lojalitāti” 2
Vakar, liecinot ASV Senāta Izlūkošanas komitejā, Federālā izmeklēšanas biroja bijušais direktors Džeimss Komijs sacīja, ka viņam bijušas deviņas atsevišķas privātas sarunas ar prezidentu Donaldu Trampu, kurās prezidents prasījis viņa “lojalitāti” un lūdzis izbeigt izmeklēšanu par bijušā nacionālās drošības padomnieka Maikla Flinna sakariem ar Krieviju.
Tramps saniknots un vīlies
Pirms pāris dienām Senāta Izlūkošanas komitejā liecināja ASV izlūkdienestu vadītāji Maiks Rodžerss un Daniels Kouts, kuri atteicās detalizēti apspriest viņu privātās sarunas ar prezidentu Trampu, taču atzīmēja, ka viņi nekad neesot izjutuši spiedienu darīt kaut ko nelikumīgu vai iejaukties izmeklēšanā. ASV mediji ziņoja, ka prezidents Tramps esot lūdzis abas amatpersonas publiski noliegt jebkādu pierādījumu esamību, kas liecinātu par sazināšanos ar Krieviju 2016. gada vēlēšanu gaitā. Votergeita (skandāls, kas noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās 1974. gadā. – Red. piez.) nobāl salīdzinājumā ar skandāliem, kas izveidojušies ap ASV prezidentu Donaldu Trampu un saistību ar Krieviju, paziņojis bijušais ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers. Prezidents Tramps esot saniknots un vīlies par viņa atlaistā FIB direktora Komija liecībām un gatavojoties dot pretsparu Komija teiktajam, lai gan prezidenta juridiskie padomnieki un palīgi ieteikuši viņam atturēties no iejaukšanās Senāta sāktajā izmeklēšanā, raksta avīze “The Washington Post”. Atsaucoties uz avotiem Baltajā namā, “WP” atzīmē, ka Kongresa abu palātu ievadītā izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanu procesā un Trampa komandas pārstāvju sakariem ar Krieviju var izrādīties “vēsturiska”, kuras sekas vēl nav paredzamas.
Prezidenta padomniekiem, tajā skaitā ministru kabineta locekļiem, jau vairākkārt nācies pārliecināties, ka Tramps var pēc saviem ieskatiem pārvērtēt vai noliegt viņu izteikumus. Valsts sekretārs Rekss Tilersons, aizsardzības ministrs Džeimss Matiss un nacionālās drošības padomnieks Herberts Makmāsters līdz pēdējam brīdim bija pārliecināti, ka prezidenta uzrunā NATO samitā Briselē 25. maijā būs iekļauts apstiprinājums ASV apņēmībai pildīt alianses 5. panta saistības par kolektīvo aizsardzību, taču Tramps to neapstiprināja. Pēc dažām dienām G7 samitā Sicīlijā Tramps paziņoja par ASV izstāšanos no Parīzes klimata līguma, lai gan valsts sekretārs Tilersons bija uzstājīgi lūdzis to nedarīt.
Trampa un Krievijas firmu advokāts par FIB direktoru?
Senātā liecinot prezidenta atlaistajam FIB direktoram, Tramps pasteidzies izraudzīt jaunu FIB priekšnieku – advokātu Kristoferu Reju, kuram, pēc prezidenta vārdiem, esot “nevainojama reputācija”. No piedāvājuma kļūt par FIB vadītāju bija atteikušies vairāki pazīstami politiķi, apzinoties, ka būs grūti saglabāt FIB neatkarību no Trampa administrācijas. Rejs savulaik strādājis ASV Tieslietu ministrijā, bet tagad ir advokātu biroja “King and Spalding” līdzīpašnieks. ASV mediji īpaši atzīmē faktu, ka starp advokātu biroja “King and Spalding” klientiem ir Trampa ģimenes firma “Trump Organization” un Krievijas valdības kontrolētā naftas firma “Rosneft”. Ja Rejs tiktu apstiprināts par FIB direktoru, viņš pārraudzītu izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās un Trampa komandas pārstāvju sakariem ar Krieviju. Turklāt Kremļa kontrolētā naftas firma “Rosneft” ir pieminēta Britānijas izlūkdienesta MI6 bijušā darbinieka Kristofera Stīla apkopotajā ziņojumā “Tramps–Krievija”. Daži analītiķi ironiski atzīmē, ka Tramps mēģina virzīt naftas firmas “Rosneft” juridisko padomdevēju par FIB direktoru, lai viņš “noraktu” izmeklēšanu “Trampa–Krievijas” lietā. Reja interešu konflikta dēļ, nemaz nerunājot par ētiskiem apsvērumiem, viņa apstiprināšana par FIB direktoru nav iespējama, uzskata “WP”.
