Foto – AFP/LETA

FIB atslepeno dokumentus par Staļina meitu 0

Nesen atslepenotie dokumenti liecina, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) cieši pārraudzījis bijušā padomijas diktatora Josifa Staļina vienīgās meitas dzīvi pēc viņas skandalozās bēgšanas uz ASV 1967. gadā, vācot informāciju no dažādiem avotiem, kā viņas ierašanās ietekmējusi starptautiskās attiecības. 


Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

Staļina meita Svetlana Alilujeva, kura pēc laulībām 1970. gadā ar amerikāņu arhitektu Viljamu Pītersu pieņēma vārdu Lana Pītersa, 85 gadu vecumā mira veco ļaužu mītnē Viskonsinas štatā 2011. gadā. Viņas bēgšana no padomijas aukstā kara laikā nostādīja Kremli ļoti neērtā situācijā, deva vērtīgus politiskās popularitātes punktus Amerikai un padarīja viņu par dižpārdokļu autori, atzīmē aģentūra “The Associated Press”. Kā apgalvoja Pītersa, viņas bēgšana no Padomju Savienības bija daļēji saistīta ar padomijas varas iestāžu slikto izturēšanos pret viņas bijušo vīru Briješu Singu, kurš bija ietekmīga persona Indijas kompartijā.

Pazīstamais amerikāņu diplomāts Džordžs Kenans, kurš bija ASV vēstnieks Padomju Savienībā un Dienvidslāvijā aukstā kara gados, FIB dokumentā, kas datēts ar 1967. gada decembri, paudis bažas, ka Alilujevu varētu izsekot padomijas izlūkdienesta KGB aģenti. Dokumentā atzīmēts, ka Pītersai nav noteikti nekādi drošības pasākumi. Citi lietā esošie dokumenti liecina, ka KGB nav centies izsekot viņu. 1967. gada 2. jūnijā kādam vārdā nenosauktam FIB darbiniekam bijusi saruna ar padomju vēstniecības ASV otro sekretāru Mihailu Trepihaļinu, kurš izteicies, ka Maskava esot “ļoti nelaimīga par viņas bēgšanu”, un jautājis, vai ASV izmantošot to “propagandas nolūkos”. Citā slepenā dokumentā vārdā nenosaukts FIB ziņu avots informē, ka padomju varas iestādes nav satraukušās par viņas bēgšanu, jo tā “vēl vairāk diskreditētu Staļina vārdu un ģimeni”. Staļins, kurš ir atbildīgs par miljoniem savas valsts iedzīvotāju nosūtīšanu nāvē darba nometnēs, vadīja Padomju Savienību no 1924. līdz savai nāvei 1953. gadā. Staļina pēctecis Ņikita Hruščovs pēc trīs gadiem nosodīja viņu kā brutālu despotu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan Pītersa nosodīja komunismu un sava tēva politiku, Staļina mantojums vajāja viņu arī Amerikā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.