Festivāls Daugavas lokos 0
26. maijā Slutišķu sādžā un dabas parka “Daugavas loki” teritorijā risināsies starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava 2012”, kurā jau 13. reizi tiks izrādītas Daugavpils novada izcilās dabas vērtības, tradīcijas un kultūras mantojums.
Pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekta “The Joy of Mobility” ietvaros notiks etnomuzikantu kopkoncerts un Vislatvijas ūdenstūristu saiets “Lielais plosts”.
Galvenā festivāla norišu vieta – Slutišķu sādža – atrodas Daugavas labajā krastā Markovas pilskalna pakājē un jau desmit gadus ir pasludināta par etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Te var iepazīt Latgales zemnieku mājokļu celšanas tradīcijas. Visas ēkas ir taisnstūra guļbūves, nosegtas ar divslīpju vai četrslīpju jumtiem, bet ārējā apdarē, it īpaši logu un durvju rotājumos, parādās slāvu tautu ietekme. Apbrīnojama ir seno namdaru fantāzija, jo gandrīz nevienā celtnē kokgriezumu motīvi neatkārtojas. Sādžas malā ir piemiņas zīme, kas apliecina Slutišķu viduslaiku kapsētas (15. – 17. gs.) atrašanās vietu, kam pēc plānotās Daugavpils HES uzcelšanas pāri skalotos Daugavas ūdeņi.
“Festivālu atklāsim Latgales sētā, kur rosība nerims līdz vēlai pēcpusdienai. Te notiks deju kolektīvu koncerti, jātnieki rādīs, ko iespējams iemācīt zirgiem. Būs amatnieku un ražotāju tirdziņš, varēs iegādāties gan mājās sietos sierus, gan cepto maizi un citus gardumus, keramiķe Mairita Folkmane mācīs taisīt svilpauniekus, bet TLMS “Pūpoli” pinējas – no klūdziņām darināt grozus, paplātes un dekorus. Svētku vizuālo noformējumu – ziedu kompozīcijas – veidos Špoģu mūzikas un mākslas skolas audzēkņi,” stāsta festivāla “Augšdaugava 2012” radošā direktore Inta Uškāne.
Plašā programma veidota tā, lai būtu ko darīt visai ģimenei. Paredzētas tautas sporta spēļu sacensības (akmeņu mešana, pretinieka vilkšana u.tml.), vizināšanās ar laivām, pļavas volejbols. Bērni varēs izskrieties “Ganu taciņā”, bet kopā ar pieaugušajiem – “Baso pēdu” skrējienā (~ 800 m) no Latgales sētas līdz Slutišķu vecticībnieku mājai.
“Vecticībnieku māja ir Naujenes novadpētniecības muzeja brīvdabas filiāle. Tur būs apskatāma fotoizstāde “Sirdsdaugava” ar vietām, kuras būtu mums zudušas līdz ar HES celtniecību, fotomirkļi no iepriekšējā festivāla, kā arī Astrīdas Meirānes fotogrāfijās iemūžinātie Slutišķu sādžas iedzīvotāji (šīs izstādes atklāšana un bukleta “Slutišķu noveles” tautās laišana – plkst. 13). Plkst. 13.30 sāksies folkloras kopu un vokālo ansambļu koncerts, bet plkst. 15 gaidām meitenes, sievas un kundzes labākajos gados, lai noskaidrotu festivāla “Augšdaugava” garākās bizes īpašnieci. Tā kā šāds konkurss notiks pirmo reizi, ikviena sieviete, kas, gadiem ritot, savu matu rotu pasargājusi no friziera šķērēm, var kļūt par rekordisti. Pie Vecticībnieku mājas radošās darbnīcas rīkos trīs novada muzeji – Naujenes novadpētniecības muzejs rūpēsies par lielā musturdeķa aušanu, Skrindu dzimtas muzeja darbinieki atklās mezglošanas noslēpumus, bet Raiņa mājas Berķenelē ļaudis rādīs, kā maucamas koka stabulītes. Turpat Aleksandrs Maijers mācīs stabules darināt arī no niedrēm, zālīšu vākšanas gudrībās dalīsies zāļu sieva no Kuldīgas un ganiņu spēka zupu vārīs Aglonas Maizes muzeja vadītāja Vija Ancāne.
Festivāla ietvaros plkst. 17 pirmoreiz vienā koncertā uz Latgales sētas skatuves uzstāsies apmēram 30 latviešu un kaimiņtautu etnomūziķu, tostarp Artūrs Uškāns (Latvija), Gintars Andrijausks (Lietuva) un Jakaterina Radivilova (Baltkrievija), kuri spēlēs ermoņikas, kokles, dūdas, cimboles, mandolīnas, vijoles un dziedās latgaliešu, lietuviešu un baltkrievu valodā. Pa vienai katras tautas dziesmai iemācījušies visi koncerta dalībnieki. Esmu dzirdējusi, kā skan kopā – fantastiska sajūta, ko novēlu piedzīvot ikvienam, atzīst I. Uškāne.
Plkst. 16.30 pie Latgales sētas ar dziesmām ceļā tiks pavadīti pirmā Vislatvijas ūdenstūristu saieta dalībnieki, kurus kopā pulcējis vietējais uzņēmējs Ilmārs Lociks. Laivu brauciens ar orientēšanās sacensībām un dažādiem uzdevumiem notiks Daugavā no Slutišķu sādžas līdz kempingam “Ozianna” Vasargelišķos, kur diena noslēgsies ar zaļumballi. Vakaru vadīs Daugavpils teātra aktieris Māris Korsietis, spēlēs grupas “Dabasu durovys” un “Patrioti.lg” un viens no laivotājiem mājup varēs doties ar izlozēto SIA “Beaver” laivu.
Vērts apskatīt
• Daugavpils cietoksnis – pilsētas simbols. Pagātnē bijusi ievērojama fortifikācijas būve, kas aizņem vairāk nekā 150 ha. Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietokšņa paraugs, būvēts, izmantojot tā laika cariskās Krievijas un Eiropas labākos arhitektus. Daugavas kreisajā krastā atrodas tilta nocietinājums. Visas ēku fasādes ieturētas ampīra stilā, izņemot gotiskos Nikolaja vārtus un Ūdenstorni. Cietokšņa kultūras un informācijas centrs (Nikolaja 5) atvērts tikai darbdienās, ekskursijas jāpiesaka pa tālr. 65424043.
• Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami: Mārtiņa Lutera katedrāle (1893), Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca (1902) ar poļu meistara Ā. Homana ērģelēm, Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle (1905, celta kā Dinaburgas garnizona baznīca) un Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams (1908 – 1928), kurā apskatāmas 18. – 20. gs. ikonas un 17. – 20. gs. reto grāmatu kolekcija.
Kas jāapskata 1. Nīcgales Lielais akmens (tālr. 65471144). 2. Daugavpils vēsturiskais centrs (ekskursijām ar gidu tālr. 65422818). 3. Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku (Krāslava, Pils 6; tālr. 65623586).
Kur nakšņot 1. Viesnīca “Hotel Dina-burg” (Daugavpils, Dobeles 39). 2. Kempings “Ozianna” (Daugavpils nov., Naujenes pag. Diļeviči). 3. Viesu māja “Lejasmalas” (Krāslavas nov., Aulejas pag. Lejas Malas).
Kur paēst 1. Poļu krogs “Gosiewski Gostiniec” (Daugavpils nov., Līksnas pag. Gančevski – pa ceļam no Rīgas). 2. Restorāns “Gubernators” (Daugavpils, Lāčplēša 10). 3. Viesnīcas “Sventes muiža” restorāns (Daugavpils nov., Svente, Alejas 7). |
