Festivālā „Eiropas Ziemassvētki” mūzikas dažādība 0
Ir sākta biļešu tirdzniecība uz „Latvijas Koncertu” organizēto festivālu “Eiropas Ziemassvētki”, kas šogad notiks no 5. līdz 28. decembrim, piedāvājot daudzveidīgu un krāšņu programmu dažādām gaumēm, sākot no izsmalcinātas kamermūzikas un džeza, līdz prieka pilnām motetēm un majestātiskiem oratoriju fragmentiem.
Šogad festivālā līdzās Hendeļa, Vivaldi, Mocarta, Šūmaņa un citu klasiķu opusiem, skanēs arī plaša latviešu mūzikas palete, ietverot Raimonda Paula un Vestarda Šimkus kompozīciju pirmatskaņojumus, kā arī igauņu un lietuviešu komponistu darbi. Klausītājus priecēs Latvijas Radio koris, “Sinfonietta Riga”, baroka orķestris “Collegium Musicum Rīga”, Latvijas Radio bigbends, Diāna Ketlere, Aurēlija Šimkus, Vestards Šimkus, Arta Arnicāne, Sergejs Jēgers, Ieva Parša, Elīna Šimkus, u. c., sadarbojoties ar tādiem ārzemju kolektīviem kā “New York Voices”, Čurļoņa stīgu kvartets un Tallinas kamerorķestris.
Latvijas pianisma zvaigznājā ir uzmirdzējis jauns spīdeklis Aurēlijas Šimkus personā. Oktobrī viņa atgriezās ar izcīnītu trešo vietu starptautiskajā pianistu konkursā 11. Kissinger KlavierOlypmp, kurā viņa bija jaunākā dalībniece. 15 gadu vecumā Aurēlija var lepoties ar soloalbuma izdošanu vācu ierakstu kompānijā “Ars Produktion”. Albums “Scherzo” jau ir izpelnījies atzinīgus vārdus vācu un austriešu presē: “ Kas par debiju! Viņas spēlei piemīt jūtīga pieskāriena un nianšu bagātība, kas izpaužas gan varenā skanējumā, gan sirsnīgā maigumā. Šis debijas albums ir lielisks pieteikums. Pēc pieciem gadiem viņa būs pašā virsotnē.” Festivāla atklāšanas koncertā 5. decembrī Lielajā ģildē Aurēlija klausītājiem piedāvās J. S. Baha kontrapunktu no “Fūgas mākslas”, kas kā Baha polifonā skaņu raksta augstākais sasniegums Latvijas koncertzālēs skan ļoti reti; Bēthovena 18. Sonāti un Šūberta trīs skaņdarbus klavierēm.
6. decembrī Kongresu namā notiks džeza dzimtenes Amerikas un Latvijas satikšanās uz vienas skatuves, kad Latvijas Radio bigbendam pievienosies viena no labākajām džeza vokālajām grupām pasaulē, Grammy balvas ieguvēji – “New York Voices”, kuru plašais muzikālais ampluā septiņos studijas albumos ietver gan klasisko, R&B, džeza un popmūziku.
7. decembrī Lielajā ģildē klausīsimies Mocarta „Prāgas simfoniju” “Sinfonietta Rīga” un Mocarta partitūru izcila pazinēja, austriešu diriģenta Gintera Pihlera izpildījumā. Soliste Mocarta beidzamajā klavierkoncertā būs Londonā dzīvojošā pianiste Diāna Ketlere.
Arvo Perts ir pasaulslavens igauņu klasiskās mūzikas komponists, kurš pazīstams kā savas skaniskās paradigmas jeb tintinnabuli izveidotājs. Sadarbojoties Latvijas Radio korim un Tallinas kamerorķestrim, diriģenta Kaspara Putniņa vadībā 9. decembrī Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā tiks izpildītas Arvo Perta un Toivo Tuleva kompozīcijas.
13. decembrī uz Lielās Ģildes skatuves publikas iemīļotais pianists Vestards Šimkus uzstāsies kopā ar vienu no redzamākajiem lietuviešu kameransambļiem – izcilā simbolisma mākslinieka un gleznotāja Konstantīna Čurļoņa vārdā nosaukto stīgu kvartetu. Viņi kopīgi atskaņos vienu no romantisma laikmeta kamermūzikas šedevriem – Roberta Šūmaņa Klavieru kvintetu un paša Vestarda jauno kompozīciju šādam izpildītāju sastāvam. Koncertā skanēs arī Čurļoņa, Teisuta Makačina un Fausta Lantena opusi.
17. decembrī trio Ievas Paršas, Arta Sīmaņa un Kristīnes Adamaites personās pieskandinās Sv. Jāņa baznīcas velves, klausītājiem dāvājot adventa laika noskaņas latviešu skaņražu partitūrās. Dzirdēsim Raimonda Paula šim sastāvam komponētu jaundarbu, skanēs arī viens no retajiem saksofona koncertiem latviešu mūzikā – Riharda Dubras “Cantus orationis”, tāpat arī Jāzepa Vītola un Tālivalža Ķeniņa pastorāles ērģelēm un Andreja Selicka cikls balsij, saksofonam un ērģelēm “Cerības cereņš”, kurā komponists caur ceriņa prizmu apcer mūžības, dzīvības un nāves līdzāspastāvēšanu.
23. decembrī Mazajā ģildē baroka orķestris “Collegium Musicum Rīga” diriģenta Māra Kupča vadībā atskaņos Hendeļa, Vivaldi un Mocarta kompozīcijas.
25. decembrī Rīgas Domā Sergejs Jēgers Ziemassvētku gaišuma noskaņā izdziedās baroka pērles no Kačīni, Baha, Hendeļa, Pērsela līdz romantiķu Franka, Sensāna brīnišķajām Panis Angelicus partitūrām. Skanēs arī latviešu komponistu apdares par Ziemassvētku tēmu.
Festivāls noslēgsies 28. decembrī uz gaviļu pilnas nots ar saulaini slavinošo V. A. Mocarta moteti Regina coeli korim, orķestrim un solistiem; majestātiski vērienīgo Hendeļa kronēšanas himnu un populārāko daļu no viņa oratorijas “Solomons” – The Arrival of The Queen of Sheba. Sergejs Jēgers izdziedās Hendeļa “Alčīnas” filigrānos smalkumus, Elīnas Šimkus koptajam soprānam mirdzot Mocarta gaiši pacilājošajās ārijās Exultate, jubilate un Laudate dominum.
