Govis iet pa tauvas joslu 16
Situācija vēl vairāk saasinājās 2014. gadā, kad Mačtami no citiem kaimiņiem 2008. gadā nopirktajā zemes gabalā pie upes, kas uz kartes jau galīgi noslēdz kaimiņu fermai pieeju ganībām, bet lopi tur vienmēr bez problēmām gājuši pāri, veica meliorāciju, iztīrīja grāvjus, izraka caurteku un to neatjaunoja. Palika tikai grāvis, jo nekādos zemes plānos caurtekas un pārejas pār to nebija, tikai dabā. Un Anita iecirtusies, kaut gan sākumā viņai bijusi doma Vladimiram piedāvāt servitūta ceļu lopiem. Tā kā viņš bija sācis kašķēties un strīds uzvirmoja ar jaunu spēku, Mačtami pārdomājuši. Vladimirs uzstāja, ka caurteka jāatjauno, kāda bijusi, turklāt ar viņu kā ar kaimiņu nekādi meliorācijas darbi nav tikuši saskaņoti. Muhamedišina pusē nostājās arī pagasta pārvaldniece, bet Mačtami uzskatīja, ka nav viņu interesēs atjaunot caurteku, ka lopi pār to staigā, izbradā zemi pie upes, samazina zemes vērtību. Anita domā, ka mūsdienās jau govis vispār vajagot turēt tikai kūtīs, jo zinātniski esot izpētīts, ka uz katru nostaigāto kilometru govs zaudējot litru piena…
Vladimirs tomēr nepadevies un, apbruņojies ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājas Juzefas Kļavas un veterinārārsta Imanta Kronberga atbalstu, iztērējot 600 eiro, caurteku svešā zemē ielicis pats. Un vienu mēnesi lieki noturējis govis kūtī, kas esot nesis zaudējumus.
