Tauvas josla – govīm liegta? Ventspils pusē zemnieki saiet ragos par piekļuvi upei 16
Starp divām Ventspils novada Ances pagasta Rindas ciema zemnieku saimniecībām “Līcīši” un “DreijMači” jau desmit gadus valda nesaskaņas par hektāru zemes. Pirmajai saimniecībai tas tagad ir kā izrauts robs no lopu ganībām, otrai – piekļuve (dažus gadus tā bija vienīgā) Rindas upei. 2004. gadā toreiz patstāvīgā Ances pagasta pašvaldība izgrieza šo zemes gabalu no “Līcīšu” nomātajām un apsaimniekotajām platībām un to ļāva privatizēt “DreijMaču” saimniekiem. Kaimiņi ar to nebija mierā un sāka tiesvedību. “Līcīši” Latvijā ir zaudējuši visās tiesu instancēs un apsverot iespēju vērsties Eiropas tiesā.
Kā zampoļits kļuva par Latvijas zemnieku
Sākums šim stāstam meklējams PSRS laikos, kad sibīrietis Vladimirs Muhamedišins Latvijā nokļuvis kā padomju armijas virsnieks – sauszemes spēku kapteinis, zampoļits (komandiera vietnieks politiskajos jautājumos). Viņš stāsta, ka 80. gadu otrajā pusē no armijas esot atvaļināts par brīvdomību. Vladimirs nolēmis palikt Latvijā. Apprecējis vienas no tā laika labākās Kurzemes kopsaimniecību slaucējas Hermīnes Auziņas meitu. Iegūtā augstākā politiskā izglītība netraucējusi atvaļinātajam virsniekam kopā ar abām sievietēm sākt strādāt fermā par lopkopi traktoristu. Mainījās laiki, un kolhozs “Ance” piedāvājis ģimenei apsaimniekot divas fermas (jaunlopu un slaucamu govju) un 120 hektārus zemes. Privatizācijai gan jaunie saimnieki vēl nebijuši gatavi, tikai nomai. Bijis daudz darba un maz līdzekļu. Dzīve Vladimiram sarežģījās, kad viņš izšķīrās no sievas, kas aizgājusi dzīvot uz pilsētu.
“Vezumu vilku viens. 60 govis, 70 buļļi. Pamazām lopus sāku likvidēt, būtu izputējis, bet tad 1995. gadā Dievs pasniedza dāvanu – Ivetu Bugovecku, diplomētu zootehniķi. Tā bija kā otrā elpa,” atceras Vladimirs. Abi izveidojuši ģimeni, tagad kopj 38 slaucamas govis un 49 jaunlopus, saimnieko 62 hektāros zemes. Situācija vēl vairāk stabilizējusies, kad līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā parādījušās subsīdijas. Ap to laiku, arī jau dažus gadus iepriekš, par lauksaimniecības zemi radusies lielāka interese. Tad arī 2003. gadā kaimiņos parādījusies enerģiskā kaimiņiene Anita Mačtama ar ģimeni, kas sākusi enerģiski piepirkt klāt apkārtējo zemi un attīstīt lauksaimniecību pie mantotā īpašuma. Sākumā attiecības bijušas labas. Tās sagājušas grīstē, kad Vladimirs 2006. gadā Lauku atbalsta dienesta kartē ieraudzīja, ka no viņa nomātās zemes izgriezts 1,2 hektāri zemes, kas nu, izrādās, pieder Mačtamiem, “DreijMaču” saimniekiem.
