Fenhelis rada laimes sajūtu , tajā vairāk C vitamīna nekā apelsīnos! 0
Fenheļa bumbuļi lielveikalos lielākoties atrodami tālākajā stūrī. Tas tāpēc, ka šo vērtīgo dārzeni maz pazīstam un uzturā lietojam reti vai nemaz. Lielākajā Eiropas daļā tas kļuva iecienīts tikai pēdējos 30 gados, bet Vidusjūras zemju, īpaši Itālijas, virtuve bez šā dārzeņa nav iedomājama jau sen.
Par fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.) dzimteni uzskata tieši Vidusjūras piekrasti. Tur tas aug savvaļā gluži kā pie mums vīgriezes, pelašķi un citi augi. Fenhelis ir daudzgadīgs seleriju jeb čemurziežu dzimtas augs.
Pēc izskata atgādina dilles, arī sēklas ir ļoti līdzīgas diļļu sēklām. Ēdams ir ne tikai bumbulis, bet arī lapas, dzinumi un saknes. Fenhelim ir izteikta anīsa garša.
No Vidusjūras piekrastes uz pārējām Eiropas valstīm fenheli izplatīja romiešu leģionāri. Senajā Grieķijā šo augu sauca par maratonu. Pastāv uzskats, ka Maratonas pilsētas vārds nozīmēja “vieta, kur aug fenheļi”. Pie šīs pilsētas 490. gadā pirms mūsu ēras norisinājās kauja, kurai par godu nosauca maratona skrējienu.
Fenheļiem ir divas šķirnes – lapu un bumbuļu. Lapu fenheļi bumbuļus neveido, lapu un sēklu dēļ tos audzē kā garšaugus. Bumbuļus veido Florences tipa šķirnes fenheļi.
Nākamajā pavasarī, ja vēlaties, fenheļus varat iesēt arī savā dārziņā. Tos var audzēt no dēsta vai iesējot tieši zemē. Fenheļiem piemērotas auglīgas, irdenas, smilšmāla vai mālsmilts, kā arī nosusinātas kūdras augsnes. Tie vienlīdz labi aug gan atklātā laukā, gan plēves siltumnīcā. Patīk mitrums un gaisma. Ja mitruma trūkst, var priekšlaikusi izziedēt. Optimālā dīgšanas temperatūra – +20 – 25 grādi. Vēsu laiku tie pacieš labi, bet salnu gan var neizturēt. Rudenī jānovāc pirms salnām. Uzglabā, pierokot siltumnīcā vai pagrabā tāpat kā puravus. Var arī turēt pagrabā, apbērtus ar smiltīm.
Lietoti uzturā, fenheļi ēdienam ne tikai piešķir pikantāku garšu, bet arī stiprina cilvēka veselību.
Jo tajos ir daudz C vitamīna un beta karotīna, kas stiprina imūnsistēmu, arī folskābe un dzelzs, kas veicina asinsradi, kalcijs un magnijs, kas stiprina kaulus un pasargā no muskuļu krampjiem. Fenhelis uzlabo redzi, māmiņām, kuras baro mazuli ar krūti, vairo pienu, nomierina, uzlabo vīriešu seksuālās spējas, pagarina mūžu un rada laimes sajūtu. Ar fenheli varot ārstēt vēdera kaites un saaukstēšanos, mazināt klepu. Pastāv uzskats, ka Vidusjūras zemju ļaudis dzīvo tik garu mūžu, tieši pateicoties fenhelim, kuru bieži ceļ galdā.
Fenhelis satur:
* divreiz vairāk C vitamīna nekā apelsīni ,
* daudz E vitamīna, beta karotīna ,
* folskābi, kāliju, dzelzi ,
* kalciju, magniju .
Zupa ar fenheli
Katlā lej ūdeni, pievieno divus plānās šķēlītēs sagrieztus fenheļa bumbuļus, vienu iztīrītu, ripiņās sagrieztu čili pāksti un zaļos zirnīšus. Vāra uz lēnas uguns, līdz zupa uzmet pirmo burbuli. Tad pievieno sīki sagrieztu vistas gaļu un garšvielas, vāra 20 min. Pieber smalkos makaronus. Vāra, līdz tie gatavi. Kad virums izvārījies, lej šķīvī un pārkaisa ar rīvētu Parmas sieru. Šo sieru var aizstāt ar kausēto sieru “Dzintars”.
Pildīti fenheļi
Fenheļa bumbuļus nomazgā, nogriež pamatnītes un gareniski pārgriež uz pusēm. Vidiņu izņem, sasmalcina un apcep. Pannā pievieno sagrieztu šķiņķi, papriku, garšvielas. Pilda izdobtajos fenheļos. Liek cepeškrāsnī un 200 grādos cep apmēram 30 min. Pārkaisa ar rīvētu sieru un karsē vēl, līdz siers izkusis. Pārkaisa ar zaļumiem.
Dārzeņu plovs ar fenheli un ķirbi
Fenheli sagriež šķēlēs, ķirbi – kubiņos, pākšu pupiņām nogriež galiņus, sīpolu sakapā. Sīpolu apcep sviestā, pievieno dārzeņu buljonu un nedaudz baltvīna, uzvāra. Pieber klāt ķirbja gabaliņus, brīdi pasautē. Tad liek klāt pārējos dārzeņus un turpina sautēt. Dārzeņus izņem, šķidrumu izkāš caur sietiņu. Katliņā izkausē sviestu un tajā apcep rīsus, līdz tie caurspīdīgi. Pievieno dārzeņu buljonu, garšvielas (kariju, sāli, piparus), rīsus sautē 20 – 25 min. Noņem no uguns, brīdi atstāj sabriest. Iemaisa sagatavotos dārzeņus un ceļ galdā.
