Klāra Cetkina un viņas dēls Konstantīns 10
Aptuveni šajā laikā Roza iepazinās un cieši sadraudzējās ar Klāru Cetkinu, un pēc Vilhelma Lībknehta nāves arī ar viņa dēlu Karlu Lībknehtu. Bet 1901. gadā Berlīnē notika Rozas pirmā sastapšanās ar Vladimiru Ļeņinu, un tās iespaidā viņa sāka jūsmot par sarkanā terora idejām.
Lai arī Roza bija izlēmusi, ka pēc neveiksmes ar Leo nodosies tikai darbam, tomēr, kārtējo reizi nonākot aiz restēm, viņai vajadzēja advokāta palīdzību, un vienā no procesiem viņu aizstāvēja advokāts Pauls Levi. Tā nu sanāca, ka ārēji brašās feministes asinsbalss uzvarēja, Roza nenovaldījās un vienkārši pavedināja par viņu 12 gadus jaunāko advokātu… Bija arī citas, galvenokārt īslaicīgas, aizraušanās jeb vienkārši vienreizēji sakari Leo cienīto brīvo attiecību stilā, bet tā jau tāda dzeltenās preses barība.
Drīz par viņas mīļāko kļuva draudzenes Klāras Cetkinas dēls Konstantīns, kurš bija 15 gadus jaunāks par Rozu. Jā, arī neskatoties uz savu fizisko kroplību un kopējo ārējo nepievilcību, viņa panāca, ka tikko 20 gadu slieksni pārkāpušais jauneklis neprātīgi iemīlējās un kļuva par viņas mīļāko. Pašai Rozai tad bija jau 36 gadi. Šis savdabīgais fakts radījis gūzmu baumu par Rozas it kā neapvaldāmo seksualitāti un dabas dotu savaldzināšanas mākslas virtuozu pārvaldīšanu. Tiesa, citu faktu un piemēru, kas šos apgalvojumus varētu apstiprināt, pētnieku rīcībā nav.
Turklāt biogrāfi arī aicina īpaši neaizfantazēties saistībā ar šo aspektu. Iespējams, Roza spēja satriekt jaunekļa iztēli vispirms jau tieši ar savu revolucionāres kaismi un erudīciju, ne tik daudz ar mīlas prieku mākslu. Tiesa, citi avoti pauž, ka Konstantīns bijis pilnībā apolitisks un par revolucionārām idejām teju vai nemaz nav interesējies. Vismaz līdz brīdim, kad iepazina Rozu.
Šeit interesanti, ka arī Klāras Cetkinas otrais vīrs bija par viņu jaunāks, turklāt visus 18 gadus. Lai gan par sava dēla un draudzenes “nelīdzvērtīgo sakaru” Cetkina absolūti nebija sajūsmā. Taču Roza tieši Konstantīna klātbūtnē pēkšņi atkal sajuta sevi kā sievieti, jo viņš, atšķirībā no Leo, bija vēl jauns, nenobriedis, bez dzīves cinisma. Vēstulēs tajā laikā Roza rakstīja, ka pati lāgā nesaprot, kāpēc viņai visu laiku jācieš un jāsaņem sitieni, ja pati jūt, kā dvēsele alkst rāmu mieru un harmoniskas attiecības. Tostarp Roza vienlaikus visiem spēkiem centās apvaldīt Konstantīnā revolucionāra tieksmes, saglabāt viņā maigā romantiķa garu. Iespējams, galvenokārt tāpēc, ka viņai pašai to visvairāk vajadzēja. Situācija attīstījās pat tiktāl, ka Roza kļuva nevaldāmi greizsirdīga, kas nevarēja neietekmēt savādā mīlnieku pāra attiecības.
Rozas un Konstantīna romāns, lai arī ilga daudzus gadus, ne ar ko labu Rozai nebeidzās, un tad, kad karstasinīgais Konstantīns novecot sākušo Rozu nomainīja ar krietni vien jaunāku izredzēto, Cetkina jau atklāti nostājās Rozas pusē un mierināja viņu. Sievietes.
