Dejas un dzīves ceļa agrā izvēle 10
Ģimnāzijas ballē visi dejoja, bet Roza kautrīgi slēpās aiz kolonnas un bērnišķīgā sajūsmā it kā slepus priecājās par citiem. Tad pēkšņi viņu kāds uzrunāja. Roza sastinga – tas bija skolas iekārojamākais puisis. Viņš uzlūdza un veda Rozu dejot, lai arī viņa pretojās, sakot, ka nemaz nemāk to darīt. Visi uz viņiem skatījās, un Rozai šķita, ka lielākā daļa citu meiteņu viņā noraugās ļaunā skaudībā. Pēc dažiem dejas soļiem Roza tomēr izrāvās no partnera skāviena un, pārlieku straujā soļa dēļ izmisīgi klibojot, aiztraucās prom no balles.
Mājās viņa vairākas dienas nogulēja, pat neiznākot no istabas, kamēr tēvs it kā nejauši nolika viņai pa rokai Sergeja Gončarova romānu “Oblomovs”. Roza sāka lasīt, aizrāvās un pēkšņi pilnā skaudrumā apjēdza savu stāvokli. Proti, kas viņai jāizvēlas visai turpmākajai dzīvei. Un tagad visi zina, ko viņa izvēlējās. Ģimenē tas bija nopietns konflikts, taču Roza ļoti stingri pavēstīja, ka visu savu turpmāko dzīvi veltīs revolucionārajai darbībai cīņā par taisnīgāku sabiedrību.
Vecāki, protams, visādi centās meitu atrunāt, noalgoja mūzikas skolotāju, cerot, ka meitene aizrausies ar mākslu, un tamlīdzīgi. Taču Rozai bija cits raksturs, viņa vairs nevarēja atteikties no saviem godkārīgajiem plāniem. Tie viņai bija bezgala iepatikušies. Turklāt šis lēmums netapa gluži nepamatoti un, kā mēdz teikt, pilnībā ne no šā, ne no tā. Savu tobrīd vairāk vai mazāk revolucionāri noskaņoto domubiedru vidū viņa jutās vienlīdzīga, tur neviens viņas fiziskajam defektam nepievērsa absolūti nekādu vērību. Katrā ziņā viņa nejuta nekādu motivāciju rūpēties par savu sievietes likteni, un šķita, ka šī atskārsme viņu atbrīvo no smaga dvēseles sloga. Rozai un biedriem bija vienots, augsts politiskais mērķis, kura īstenošanas vārdā bija vērts neievērot nekādus sadzīves niekus un attaisnot jebkuras kļūdas.
Jau mācoties ģimnāzijā, Roza iepazinās ar sociālistiem un viņu paustajām idejām, palīdzēja īstenot nelegālo darbību un iestājās grupā “Proletariāts”. Lielākā daļa jauniešu, kļūstot pieauguši, izstājās no bīstamo politisko rotaļu vides, taču Roza bija viena no tiem jaunajiem cilvēkiem, kura izlēma, ka revolucionārā darbība patiešām kļūs par viņas pamata profesiju. Līdztekus spēcīgi izteiktajai godkārei un patmīlībai viņas izvēli par labu profesionālai revolucionārajai darbībai noteica arī dabas dotā ietiepība un tieksme apgūt sabiedriskās zinības. Viņa allaž sekmīgi un nekļūdīgi izprata masu noskaņojumu, prata acumirklī uztvert galvenās tendences, kā arī pamatoti iemantoja spožas aģitētājas un publicistes slavu.
