Drošības policija vienā pozīcijā ar “Saskaņas centru” 32
Tieslietu ministrijas piedāvātie Krimināllikuma grozījumi par okupācijas noliegšanas kriminalizēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā izraisīja karstas debates un kategoriskus iebildumus no “Saskaņas centra” (“SC”) deputātu puses. Taču ne mazāk aktīvi tiem pretojās arī Drošības policijas (DP) pārstāvis.
Minētie grozījumi paredz noteikt konkrētu sodu (līdz pat trim gadiem cietumā) par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku veiktās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu.
Saskaņieši apgalvoja, ka šāda stingrāka vēršanās pret okupācijas noliedzējiem būtu solis totalitārisma virzienā. Piemēram, “SC” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins brīdināja, ka tas pavēršot drošības dienestiem plašas iespējas vērsties pret citādi domājošiem. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji arī ar pašreizējo likumu varot dzīvot “mierā un saskaņā”. “SC” galvenais tieslietu speciālists Andrejs Elksniņš apgalvoja, ka no juridiskās tehnikas viedokļa nebūtu pareizi krimināltiesībās izmantot tādus subjektīvus un neskaidrus jēdzienus, kā, piemēram, “rupjš” vai “aizvainojošs”. “Kas kādam cilvēkam šķiet aizvainojošs, citam tāds nešķiet. Un ko – mēs tagad sauksim pie atbildības arī par satīriskām publikācijām un feļetoniem?” jautāja Elksniņš. Visbeidzot Irina Cvetkova (“SC”) norādīja, ka tik būtiskus likuma grozījumus nedrīkstot virzīt tādā steigā.
Likumprojekta autori Gaidis Bērziņš (NA) un Andrejs Judins (“Vienotība”) saskaņiešu pārmetumus atspēkoja pa punktiem. Pirmkārt, jaunais regulējums nevis ļaus vērsties pret ikvienu citādi domājošo, bet gan konkrēti pret okupācijas un totalitāro režīmu īstenotās vardarbības attaisnotājiem. Otrkārt, nodarījumu raksturojoši termini “rupjš”, “ļaunprātīgs”, “būtisks” jau tagad tiek izmantoti Latvijas likumos un tiesu praksē. Turklāt šajā gadījumā tie ir nepieciešami, jo bieži vien okupācijas apšaubītāji vārdos nenoliedz šo vēsturisko faktu, bet savu aizvainojošo attieksmi slēpj aiz ironijas vai ņirgāšanās. “Feļetoni vai tamlīdzīgas satīriskas publikācijas par genocīdu tik tiešām nebūtu pieļaujamas,” uzskata A. Judins. Likumprojekta autori arī noliedza, ka tas būtu tapis steigā – par šo jautājumu tiekot diskutēts jau kopš 2008. gada.
Pret šādiem skaidrojumiem saskaņiešiem īsti vairs nebija ko iebilst, bet tobrīd viņiem ieradās gluži negaidīti palīgspēki no… DP. Šā dienesta pārstāvis – inspektors Rihards Poļaks Juridiskās komisijas deputātiem pauda bažas, ka DP un tiesām varētu būt grūtības ar Krimināllikuma grozījumu piemērošanu praksē, jo būs grūti noteikt, vai okupācijas apšaubīšana bijusi ļaunprātīga, rupja vai aizvainojoša. Inspektors Poļaks bija arī piemeklējis un deputātiem citēja kādu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā apgalvots, ka katrai valstij jāspēj izvērtēt savu vēsturi atklāti un bezkaislīgi, pat ja tas var aizskart attiecīgo notikumu dalībniekus. Viņš arī bija noraizējies, vai šādi grozījumi neierobežos zinātnisko darbību un kritisku vēstures analīzi. “Un ko mēs darīsim ar grāmatām, kurās ir cits skatījums uz vēstures notikumiem, kuras tiek iespiestas ārvalstīs un izplatītas Latvijā?” neziņā rokas lauzīja DP pārstāvis. Starp citu, neoficiāli avoti vēsta, ka šis pats inspektors Poļaks izmeklēja arī lietu par Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika publiski pausto 1949. gada deportāciju attaisnošanu un nesaskatīja tajos nekā noziedzīga.
Neskatoties uz “SC” un DP iebildēm, Juridiskās komisijas deputātu vairākums atbalstīja Krimināllikuma grozījumus. Jau rītdienas Saeimas sēdē tos plānots pieņemt galīgajā lasījumā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 31. martā.
