“Gobzems satrakojies. Čalim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies. Kā Saeimas parkets viņu vēl nes!” Egila Līcīša feļetons 40
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdienā, agri pamodies, pēc kontrastdušas frotē rītasvārkos tērpies, Saeimas neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, aizēzdams brokastu ar divām mīksti vārītām oliņām un doktordesas maizīti, sniedza pats sev pārskatu par aizvadītajā nedēļā paveikto.
Strādāts vareni, plosījos kā orkāns uz pilnu klapi, ar pārāko atdevi un ar specefektiem – tādi bija Alda secinājumi.
Dotas divas plašas intervijas vadošos preses medijos, plus pastāvīga rēgošanās kā ciemaslotai informācijas aģentūru un bulvārlapu maltajos jaunumos un atraktīvā opozīcijas līdera izpušķotās daiļrunības atspoguļojums autorvakaros televīzijas ziņu programmās.
Tas jau sita pušu kura katra ministra devumu sabiedrības informēšanas labā. Turklāt neatkarīgo parlamentāriešu apakšgrupas loceklis bija startējis ar publikai vēl nerādāmu, bet atmaskojošu materiālu anonsēšanu no personīgā kino–foto–videoarhīva.
Visur, kur gājis, deputāts Gobzems bij protestējis pret ieņirgšanu par tautu, uzstājies pret valstij nodarītiem būtiskiem kaitējumiem, sunījies par vidējā pirksta rādīšanu cilvēkiem, sodījies par antikonstitucionāliem pārkāpumiem Saeimā, kur tautas priekšstāvjiem sēdes vietā jāpiedalās nelegālā videokonferencē un jāuzstājas pa aizsērējušu skaņu celiņu, un kā vēl nekronētais Latvijas Ministru prezidents solījis tautai vēsturiskas pārmaiņas – drīzu iespēju pārcelties dzīvot Gobzemē!
Var teikt, bijušais advokāts pagājušonedēļ izspieda no sevis visas sulas, mute polemikā nepārspējamam politiķim bij griezusies kā dzirnaviņas, un kā domu giganta kvintesence nāca apdullinošs paziņojums, ka rudenī Aldis par spīti pretī rukšķinātājiem dibināšot jaunu pārmaiņas nesošu politisko spēku.
Partijas kodols 20 uzticamu, pārbaudītu cilvēku, patriotiski noskaņotu virsnieku un Operas apstādījumos salasītu saulesbrāļu sastāvā jau savākts, bet, dabīgi, septembrī vai oktobrī tiem pievienosies melnais tūkstotis pastāvīgo atbalstītāju kontingents, kuri uzlūko Gobzema kungu ar mīlestības pilnu skatienu.
Tad vēl aiztikšēs vēlētājiem nepateicīgās Kariņa valdības pēdējās minūtes un ārkārtas vēlēšanās varu pārņems patiesais tautas vadītājs Aldis Gobzems.
Gobzems patiešām atšķiras no pārējās gleznas, zinātāji uzreiz atšķirs šo tēlu starp simts Saeimas ķeizariņiem.
Tas ir dzīvs piemērs, ko var panākt ar neparastiem talantiem un neatlaidīgām darba spējām apbalvots trūcīgs advokāts. Kur citkārt pēc nelielas pastīvēšanās politiskās cīņas karstumā opozīcija nomierinājās, gāja uz desām, spēlēja Melno Pēteri, šāva kuģus, nodevās pārējām ārpusmiega nodarbībām Saeimas guļvietās, šis deputāts ir tikpat kā nevaldāms, griežas neapturams kā vilciņš, un viņa runas dotumi neizsmeļami.
Pašlaik Aldis spiež jau uz pavisam nodilušām bremzēm, it kā viņam būtu 64, nevis humanoīdu sugai dotie 32 zobi. Azartspēļu cienītāji slēdz derības, vai Aldis izpelnīsies, ka Artuss, līdz šim vien ņurdēdams, tomēr nesaudzīgi sadod bijušajam draugam pa fizionomiju, sagādādams darbu poliklīnikas sejas un žokļa ķirurgam, vai konfliktējošās puses šķiras miermīlīgāk.
Tomēr deputātam, kurš vārās kā putras grāpis, netaupīdams it nevienu kaimiņu, un kurš reizēm nolej kolēģi ar traukūdeni, nereti ar sastāvējušos žurgu no puķu vāzēm, bet dažkārt uzgāž virsū naktspoda saturu, arvien jārēķinās, ka viendien dūšīgāks vīrs ar smagāku, trenētāku roku ņems ļaunā pāri malām un bez aiztures birstošos pārmetumus un zvaigas un ar štoperi atskaldīs zelta mucas vedēju, ka oponents novelsies no kātiem augšpēdu kā maiss.
Čalis satrakojies. Puisim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies.
Kā Saeimas parkets viņu vēl nes! Tā bieži vien par spilgtāku personu izsaucas neiejūtīgi vērotāji no malas. Bet Aldis tik pasmej par sava attēla vērošanu greizos spoguļos.
Celdams popularitāti, kāpinādams miljons skatījumu virteni sociālajā tīklojumā, Gobzems ņemas pāri plūstošā enerģijā kā cilvēks – zvans, kā cilvēks – signāltaure, kā cilvēks – lampa vai cits saimniecības preču veikalā sagādājams noderīgs priekšmets.
Lielais opozicionārs šaudās ar plaukšķenēm, radīdams milzīgus skaņas viļņus un saceldams gigantiskus zilu dūmu stabus. Tā ir lielā dzīves traģēdija, ka buldozerisku apmēru hiperaktivitātes nenogulsnējas citā izlaušanās ceļā, kā aiztecēšanā pa rensteli – vēlētājiem 1000 vatu energoresursiem apveltītais Gobzems var parādīt pusotra gada laikā padarītā darba druskas un pikucīšus, ko it viegli sabērt pipardozītē, spičkastē vai sālstrauciņā. Ak vai, kā liktens bieži paaugstina necienīgos, pazeminot pašus cienījamākos, tautā iemīļotākos politiķus.
