Feldmans: Publiskā sektora meža kapitālsabiedrībām būtu jāuzliek stingrākas prasības 1
Publiskā sektora meža kapitālsabiedrībām ideoloģiski un ekonomiski būtu jāuzliek stingrākas prasības attiecībā uz koku ciršanu mežā, ierobežojot nocirstās meža platības, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda tās priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.
Viņš skaidroja, ka uz mežu aktīvu raugās kā uz ekonomisko aktīvu. Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu būtu pamatoti ideoloģiski un ekonomiski uzlikt stingrākas prasības tiem meža īpašumiem, kas ir publiskajā sektorā, kā piemēram, valsts mežu apsaimniekotājai “Latvijas valsts meži” (LVM) un pašvaldību uzņēmumiem, ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību.
“Darīšu visu iespējamo, lai LVM nepalielinātu nocirstās mežu platības, un arī, domāju, dabas draugi būs apmierināti. (..) Taču privātīpašums ir svēts,” pauda Feldmans. Viņa ieskatā privāto mežu īpašnieki nepieņem ekonomiski nepamatotus lēmumus – latvietis pēc dabas esot “taupītājs un krājējs”, un cirtīs atbilstoši ekonomiskajam ciklam, ekonomikai augot, ciršanas apmērus samazinot, bet ekonomikas lejupslīdē – audzējot.
Viņš arī pauda pārliecību, ka privāto mežu īpašniekiem nedrīkst noplēst “pēdējo kreklu”.
To viņš teica kontekstā ar deputāta Sanda Riekstiņa (JKP) pausto, ka jautājumā par bioloģisko daudzveidību dabas aizstāvji nereti saduras ar ekonomiskajām interesēm, ierobežojot, piemēram, meliorācijas sistēmu izveidi “attiecīgajā teritorijā atrasta smilšu krupja dēļ”, kas esot reāls piemērs no dzīves.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) jautāja, kā grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kā arī meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju noteikumos ietekmēs bioloģisko daudzveidību, biotopu ilgtspēju, kuru veidošanai nepieciešams krietni ilgāks periods nekā noteikumos paredzēts. Zariņš retoriski vaicāja, vai mežā vēl būs iespējams redzēt mellenes un kā veidosies meža nozare, meža izciršanas apmēriem pieaugot.
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols norādīja, ka grozījumu noteikumos par koku ciršanu mežā, kā arī izmaiņu meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju noteikumos mērķi ir paaugstināt nākotnes mežu kvalitāti un ražību, veicināt daudzpusīgāku mežu apsaimniekošanu un iedrošināt mežu īpašniekus rūpēties par saviem mežu īpašumiem aktīvāk nekā patlaban.
Tāpat to mērķis esot palielināt mežu atjaunošanas apmēru ar kvalitatīvu un selekcionētu Latvijas meža koku sugu stādāmo materiālu, galvenokārt ar priedi, egli un bērzu. Iecerēts arī audzēt mežaudžu kvalitāti un nomainīt mežaudzes, kas sasniegušas augšanas potenciālu vai sākušas zaudēt savu vērtību, pielīdzināt mērķa caurmērus, no kuriem atļauta meža atjaunošanas cirte, kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu Latvijas meža nozares konkurētspēju. Grozījumu noteikumos mērķis esot arī atbalsts meža nozares stratēģisko mērķu sasniegšanai – palielināt Latvijas mežu ražību par 25% līdz 2050.gadam, tādējādi palielinot ikgadējo ogļskābās gāzes piesaisti.
Sēdē izskanēja šaubas, vai ar plānotajiem grozījumiem noteikumos Latvijai izdosies līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts norādīja, ka grozījumi noteikumos paredz pakāpeniski sasniegt Latvijai nepieciešamo klimatneitralitāti, kas sekmīgi rezultēsies 2050.gadā.
Tikmēr ZM Meža departamenta direktors Ozols teica, ka aplamas ir arī sabiedrībā izskanējušās bažas, ka grozījumi noteikumos nepieciešami, jo Latvijā nav vairs ko cirst. Viņš atgādināja, ka gada laikā privātajos mežos priedes nocērt 5382 hektāru platībā, kas ir 9,2% no to patlaban ciršanai pieejamā apmēra privātajos mežos, taču vienlaikus ik gadu ar priežu jaunaudzēm tiek atjaunoti 3876 hektāri meža. Privātajos mežos gadā nocērt egles 3049 hektāru platībā, kas ir 7,9% no kopējā to patlaban ciršanai pieejamā apmēra tajos, bet ik gadu 944 hektārus meža atjauno ar priedēm. Savukārt bērzus gada laikā nocērt 8556 hektāru platībā, kas ir 8,6% procenti no to patlaban koku ciršanai pieejamā apmēra privātajos mežos.
ZM pārstāvji arī atgādināja, ka sabiedrības bažām par grozījumu noteikumos ietekmi uz valsts mežiem, nav pamata, jo tie neattiecas uz ciršanas apmēriem valsts mežos. Ciršanas apmēru valsts mežos nosaka valdība, ņemot vērā speciālu metodiku, kurā ņemts vērā meža vecums. Deputāts Jānis Cielēns (JKP) norādīja, ja grozījumi neattieksies uz valsts mežiem, tad to vajag normatīvajā aktā ierakstīt.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP) sēdē atgādināja, ka VARAM kopš noteikumu grozījumu virzīšanas uzsākšanas konsekventi uzturējusi iebildumus saistībā ar dabas daudzveidību – lai dabas vērtības saglabājas un stāvoklis nepasliktinās.
Viņš vērsa uzmanību, ka gadījumā, ja grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos tiks virzīti tālāk esošajā redakcijā, Latvijā būs apdraudētas vairākas putnu sugas, kuru normālai sugu saglabāšanai nepietiek ar noteiktajiem dabas liegumiem. Tāpat izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt arī sēņošanu un atpūtu dabā.
Plešs arī rosināja gala lēmumu par noteikumu grozījumiem pieņemt tikai tad, kad būs pabeigta dabas skaitīšana. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, jau patlaban likumā varētu noteikt stingrākas meža atjaunošanas prasības.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola teica, ka Latvijai ir nopietnas problēmas dabas daudzveidības saglabāšanu. Līdz ar to vēl vairāk samazinot dzīves telpu dažādām sugām, riski saistībā ar dabas daudzveidību pieaugs. Arī viņa aicināja sagaidīt dabas skaitīšanas rezultātus, iekams piedāvātā jaunā kārtība koku ciršanai mežā tiek virzīta tālāk.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Dagnis Dubrovskis sacīja, ka grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos neradīs būtisku apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai. Taču būtu jāpadara efektīvāka esošā dabas aizsardzības sistēma.
Vienlaikus viņš pauda, ka privātos meža īpašniekus izmaiņas noteikumos ietekmētu pozitīvi, dodot iespēju katru gadu nopelnīt par 12 miljoniem eiro vairāk un iegūt vairāk saražotās produkcijas, kas nozīmē arī lielākus ieņēmumus valsts budžetā. Tas arī varētu paaugstināt kopējo Latvijas mežu vērtību, kas patlaban ir salīdzinoši zema, un tādējādi ārvalstu investoriem izdevīga – viņi var nopirkt Latvijā meža zemi lētāk. Viņaprāt, pārspīlējot ar dabas aizsardzību tā kļūst par biznesu, kas ģenerē ienākumus ārvalstu investoriem
Arī Latvijas Mežu īpašnieku biedrībā (LMĪB) uzsvēra, ka dienaskārtībā ir jautājums par balansu. Aizsargājamās dabas teritorijas pēdējās desmitgadēs ir palielinājušās, bet par aprobežoto meža īpašumu meža īpašniekiem maksā “smieklīgas kapeikas”. “Cilvēki, kas grib strādāt [rūpēties par mežu un to kopt], publiskajā telpā tiek atspoguļoti kā sliktie,” sacīja LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks vēršot uzmanību, ka meža īpašnieks nav ienaidnieks dabas daudzveidībai, bet sargā dabu.
Pasaules dabas fonda (PDF) pārstāvji teica, ka nākotnes ES politikā pieaugs spiediens bioekonomikas virzienā, tāpēc jādomā, kā salāgot bioloģisko daudzveidību, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ekonomiskos aspektus.
Kokapstrādes uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis aicināja rūpīgi izvērtēt visu sēdē dzirdēto informāciju, jo intensīvākā apsaimniekošana daudz ir ierobežota daudz plašākās dabas teritorijās Latvijā nekā šķiet.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, pret kuriem Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas vides organizācijas jau iepriekš paudušas iebildumus saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas, to ieskatā, rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.
