Feldmans: Degvielas cenu paaugstināja arī īslaicīgā panika 0
Lelde Veinberga, TV24
“Degvielu cenu kāpums lielā mērā saistīts ar ļoti strauju pieaugušo pieprasījumu. Tātad, ir bijusi zināmi panikas elementi, kā rezultātā tirgotājiem nācies iztirgot savas rezerves,” kā vienu no degvielas cenu pieauguma iemesliem TV24 raidījumā “Ziņu TOP” norāda 13. Saeimas deputāts (K), Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Pašlaik naftas cena arī starptautiskajā biržā esot nokritusies zem 100 dolāriem par barelu, kas esot tuvu 25. februāra līmenim, lai gan vēl uz tablo degvielas uzpildes stacijās tas neesot redzams. Tāpat novērots straujš pieprasījuma kritums pēc degvielas, ko Saeimas deputāts skaidro ar faktu, ka visi ir “uzpildījušies”.
“Konkurences padome sākusi uzraudzības pasākumus un aicina degvielas tirgotājus būt apzinīgiem, īstenot atbildīgu biznesa praksi un nekādā gadījumā neiedzīvoties uz patērētājiem,” saka K. Feldmans, atzīstot, ka tirgotājiem tagad gaidāms lielāks administratīvais slogs, jo būs jāsniedz dati, kā cenas mainījušās pēdējo nedēļu laikā.
Otrdien notika Ekonomikas ministrijas darba grupas sanāksme, kurā sprieda par iespējamiem risinājumiem degvielas cenu pieauguma ietekmes mazināšanai. Pēc K. Feldmaņa domām pašreizējā situācijas degvielas tirgū neprasa veikt nodokļu atvieglojumus. Valsts prioritāte pašlaik ir aizsardzības stiprināšana, kurai tiek veltīti valsts aizņemtie līdzekļi ārējos tirgos.
“Izplatīt šādas īslaicīgas panikas, tirgus izraisītas fluktuācijas dēļ, ar nodokļu politiku – nedomāju, ka tas ir ilgtspējīgi,” uzskata Saeimas deputāts.
Samazinot akcīzi, ieguldot 100 miljonus eiro, piemēram, līdz gada beigām, degvielas cena samazinātos par 10 centiem, kas liekot domāt, vai tas ir izdevīgi attiecībā pret ieguldīto naudas summu.
“Tā, kas ir problēma – mums liela daļa degvielas nāk no Mažeiķiem, kur tiek, manuprāt, galvenokārt pārstrādāta Krievijas nafta, kas tiek atvesta ar kuģiem. Mums ir jāskatās, vai sankciju režīms neizjauc šīs te piegādes, bet arī tam jau Ekonomikas ministrija gatavojas. Kā zināms, mums ir šīs enerģētikas resursu, tai skaitā naftas produktu, rezerves no kurām lielākā daļa šobrīd glabājas Latvijā, un ja kas, mēs ar tām varam stabilizēt tirgus situāciju,” norāda deputāts.