Federācijas neizdarības dēļ apdraudēta pludmales volejbola Eiropas U-22 čempionāta norise 0
Biedrība “Es par Volejbolu!” (EPV), kas ir opozīcijā Latvijas Volejbola federācijas (LVF) vadībai, uzskata, ka federācijas neizdarības dēļ ir apdraudēta jūlijā Jūrmalā plānotā Eiropas U-22 čempionāta norise pludmales volejbolā.
Biedrība ceturtdien izplatītā paziņojumā uzsver, ka nedaudz vairāk kā trīs mēnešus pirms čempionāta sākuma nav finansējuma turnīra rīkošanai.
Pēc biedrības rīcībā esošās informācijas LVF bija nokavējusi naudas pieprasījuma iesniegšanu Nacionālajā sporta padomē, kas bija jāizdara līdz 1.decembrim, tomēr pēc Izglītības ministrijas (IZM) īpaša atgādinājuma iesniegums no LVF puses ir iesniegts.
“Acīmredzot ministrijas ierēdņiem Latvijas sporta gods ir nozīmīgāks kā LVF funkcionāriem, kas gozējas tikai dažādu pasākumu prezentācijās, nerisinot ikdienišķos volejbola dzīves jautājumus,” norāda biedrības EPV valdes priekšsēdētājs Kaspars Timermanis.
Tāpat EPV vērš uzmanību, ka turnīra galvenais finansētājs – Jūrmalas dome – tikai pirms nedēļas saņēma pēdējās atskaites par pagājušā gada Eiropas čempionātu, pie tam LVF bija spiesta atmaksāt Jūrmalas domei gandrīz 20 tūkstošus eiro par izdevumiem, kas pārskaitīti federācijai, un par ko nav bijuši iesniegti attaisnojoši dokumenti. Tāpat zem jautājuma zīmes ir pašvaldības finansējuma piešķiršana Eiropas U-22 čempionātam.
EPV uzsver, ka arī iepriekšējos gados LVF nav veicies ar sponsoru līdzekļu piesaisti Jūrmalā notiekošajiem Eiropas pludmales volejbola turnīriem, tāpēc pasākumu sarīkošanas izmaksas ir gūlušas tikai uz valsts un pašvaldības pleciem.
“LVF nav savlaicīgi iesniegusi Valsts Ieņēmumu dienestā pēdējo trīs gadu finanšu pārskatus, jo, piemēram, 2016.gada pārskats tika iesniegts sešus mēnešus vēlāk par likumā noteikto termiņu, bet 2017.gada pārskats joprojām nav iesniegts, lai gan tā iesniegšanas termiņš ir 31.marts,”teikts EVP paziņojumā.
“Šāda LVF valdes rīcība ir acīmredzams normatīvo aktu pārkāpums, pie tam – tam ir sistemātisks raksturs. Acīmredzot LVF valdes locekļi neapzinās savas darbības sekas, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem viņi solidāri atbild par LVF darbības finansiālām sekām, kā arī iespējamo risku par sabiedriskā labuma organizācijas statusa zaudēšanu. Tā kā LVF budžets tiek veidots lielākoties no valsts un pašvaldību naudas līdzekļiem, šajā gadījumā jābūt pilnīgai skaidrībai par naudas izlietošanu, tādēļ mēs šobrīd pievēršam IZM uzmanību šim jautājumam un gaidām tieši sporta nozari pārraugošās ministrijas lēmumu par vispārēja audita veikšanu Latvijas Volejbola federācijā,” norāda Timermanis.
Jau vēstīts, ka ceturtdien notiks LVF biedru kopsapulce, taču biedrība “Es par Volejbolu!”, kas arī iepriekš veltījusi skarbu kritiku federācijas vadībai, no biedru rindām tika izslēgta pērn septembrī.
Kopsapulcē LVF ģenerālsekretārs Edgars Zaiženijs prezentēs papildinātu “Volejbola attīstības stratēģiju 2018. – 2021.gadam”, kā arī federācijas prezidents Atis Sausnītis iepazīstinās ar LVF valdes locekļa kandidātu, lūdzot biedrus to atbalstīt.
“Stratēģija uzlabota, ņemot vērā atsevišķu biedru ieteikumus un redzējumu. Šī gada sākumā stratēģija tika prezentēta un atbalstīta paplašinātas valdes sēdes laikā,” LVF citē Zaiženija teikto.
Pērn oktobrī norisinājās LVF ārkārtas kopsapulce, kurā piedalījās 51 biedrs. Tajā bija jābalso par “Volejbola attīstības stratēģiju 2018.-2021.gadam” un izmaiņām statūtos. Federācijas piedāvātie priekšlikumi stratēģijai tika noraidīti, bet balsojums par izmaiņām statūtos nenotika.
LVF jaunu kopsapulci vēlējās sasaukt līdz pērnā gada beigām, bet tas neizdevās. Novembra beigās LVF ģenerālsekretāra amatu atstāja Ainārs Dakša, kura vietā stājies Zaiženijs.
