Federācija norūpējusies par pensionāru zemo dzīves līmeni 0
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) noteiktajā termiņā neiesniedza savus priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, ko ceturtdien otrajā lasījumā skatīs Saeimā. LPF priekšsēdētāja Aina Verze gan bilst, ka pensionāru prasības nodotas labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.
Pēdējā brīdī panākta vienošanās, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pieņems un izvērtēs federācijas priekšlikumus reizē ar likumprojektu trešajā lasījumā.
Runājot par pensionāru vajadzībām, A. Verze uzsver, ka valdībai vienlaikus ar sociālā budžeta drastiskajiem stabilizēšanas pasākumiem jāsāk domāt par maznodrošināto senioru dzīves līmeņa paaugstināšanu.
Sākot ar mazajām pensijām
“Skaidrs, ka visu pensiju indeksācija uzreiz nav iespējama. Taču jāatsāk pakāpeniska pensiju indeksācija,” saka A. Verze. Nekavējoties indeksācija jāpiemēro mazajām pensijām, kas ir robežās no 45 līdz 300 latiem. Nākamgad jāindeksē pensijas no 300 līdz 500 latiem. Bet vēl pēc gada varētu indeksēt visas pensijas. Līdz ar to pilna pensiju indeksācija tiktu atjaunota 2015. gadā, nevis 2014. gadā, kā tas ierakstīts likumā par pensiju un pabalstu izmaksu krīzes periodā, skaidro LPF priekšsēdētāja.
Labklājības ministre I. Viņķele pensiju indeksāciju nenoraida. Viņa pieļauj, ka tā varētu atsākties pat ar 2013. gada oktobri. Viss atkarīgs no tā, kā veiksies ar budžeta izpildi. Pagaidām situācija ir cerīga. Turklāt 2014. gadā paredzēta pensijas vecuma paaugstināšana, tātad budžetā, iespējams, būs līdzekļi pensiju indeksācijai.
Otrs priekšlikums, par kuru iestājas LPF, ir priekšlaicīgo pensiju apmēra paaugstināšana no pašreizējiem 50% uz 80%, kā tas bija līdz krīzes sākumam 2009. gada vasarā. Kā uzskata A. Verze, arī šīs pensijas apmēra atjaunošana iepriekšējā līmenī varētu notikt pakāpeniski, un te noteicošais būtu cilvēka darba stāžs.
“Tā ir pazemojoša situācija, saņemot tikai pusi no jau tā mazajām pensijām. Ekonomiskie rādītāji uzlabojas. Kāpēc Igaunija krīzes laika lēmumus jau atcēlusi, bet mēs ne?” Federācijas priekšsēdētāja domā, ka, pat atceļot šos samazinājumus, pensionāru dzīves līmenis neuzlabosies. Šobrīd priekšlaicīgā pensija nepārsniedz vidēji 90 latus. Toties “katastrofāli” augušas preču cenas.
Runa nav par sadzīves tehniku – jauniem ledusskapjiem vai televizoriem, bet par elementāro ikdienas pārtiku – lai cilvēks būtu paēdis, dzīvotu, nevis eksistētu.
Arī arodbiedrības rosināja atjaunot priekšlaicīgās pensijas apmēru 80% līmenī. LPF Pensiju komisijas priekšsēdētājs Jānis Felsbergs, kurš piedalījās attiecīgajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, atgādināja, ka deputāti šo priekšlikumu noraidīja jau pirmajā lasījumā. “Pieļauju, ka arī trešajā lasījumā izmaiņas nav gaidāmas,” saka J. Felsbergs.
Cilvēka cienīgas vecumdienas
LPF pieprasa atjaunot pensiju piemaksas, kas no šā gada vairs netiek aprēķinātas jaunajiem pensionāriem. Satversmes tiesā pēc “Saskaņas centra” deputātu sūdzības šobrīd ierosināta lieta. A. Verze piebilst, ka Satversmes tiesa, iespējams, piemaksu lietā federāciju aicinās izteikt arī savu vērtējumu.
Piemaksām gadā no sociālā budžeta tiek tērēti vairāk nekā 140 milj. latu. LPF pastāv uz to, ka piemaksas no sociālā budžeta jāpārceļ uz valsts budžetu. Tas jādara, negaidot 2014. gadu, kā to nosaka likums, bet iespējami ātrāk – jau no 2013. gada. “Ar piemaksām pašlaik mākslīgi tiek vairots sociālā budžeta deficīts, un tieši tas līdz šim bijis galvenais iemesls, kāpēc atsaka uzlabot maznodrošināto pensionāru dzīves līmeni,” skaidro A. Verze.
Šobrīd svarīgākais būtu indeksēt pensijas un atjaunot piemaksas, viņa uzskata.
Gan LPF priekšsēdētāja, gan LPF Pensiju komisijas vadītājs J. Felsbergs min, ka būtu jāpārskata arī neizprotamā algas indeksa izmantošana, ar kuru katru gadu tiek reizināts uzkrātais pensijas kapitāls. Pašlaik algas indekss palielina aprēķināto pensiju, bet nākotnē šis palielinājums varētu arī iztukšot pensiju 1. līmeņa budžetu.
Toties pensiju 2. līmeņa dalībnieks reālu ieguvumu, aizejot pensijā, jutīs tikai tad, ja iemaksu likmi no pašreizējiem 4% paaugstinās vismaz līdz 7% no pensiju apdrošināšanai paredzētās naudas. Zinot, ka aptuveni 3% aiziet inflācijas kompensēšanai un kāds procents arī pensiju apsaimniekotājiem, nekas prātīgs pāri nepaliek. Tāpat J. Felsbergs secinājis, ka lielāku pensiju īpašniekiem indeksācija nodrošina arvien lielākus ienākumus, kamēr mazo pensiju saņēmējiem tā nenosedz pat dzīves dārdzības pieaugumu. Laika gaitā starpība starp lielajām un mazajām pensijām tikai pieaug. “Lielajām pensijām indeksācijas koeficients varētu būt mazāks,” saka J. Felsbergs.
Nolemts, ka federācija kopā ar LM speciālistiem veidos darba grupu šo jautājumu padziļinātai izpētei.
Sociālā budžeta deficītu pašlaik “lāpa” ar uzkrājuma naudu, bet nākamgad no tās nekas vairs nebūs atlicis. Vai tiešām nāksies aizņemties no valsts, lai varētu izmaksāt pensijas? Federācijas priekšlikumi saistīti gan ar sociālā budžeta stabilizēšanas pasākumiem, gan ar dzīves līmeņa paaugstināšanu pensionāriem. “Tas būtu reāls ieguvums, ja šie priekšlikumi tiktu iekļauti likumprojektā trešajā lasījumā,” cerības nezaudē LPF priekšsēdētāja A. Verze.
