Federācija: Kokrūpniecība Latvijā profesionalitātē atsevišķās jomās apsteigusi nozari Skandināvijā, Vācijā un Lielbritānijā 0
Kokrūpniecība Latvijā patlaban ir attīstījusies līdzi ne tikai pasaules tendencēm, bet arī modernizācijā un profesionalitātē atsevišķās jomās apsteigusi nozari Skandināvijā, Vācijā un Lielbritānijā, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Šonedēļ zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) tikās ar meža nozares pārstāvjiem, apmeklēja lielāko kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu kokaudzētavu pasaulē “Podiņi”, kā arī vienu no Latvijas lielākajām kokzāģētavām – “AKZ” Aizkrauklē. Kokzāģētavas apmeklējuma laikā tika apspriestas kokrūpniecības attīstības tendences un izmaiņu ietekme uz pieprasījumu pēc mazāka izmēra koksnes sortimentiem.
“Latvijas kokrūpniecība šobrīd ir ne tikai gājusi līdzi pasaules tendencēm, bet arī savā modernizācijā un profesionalitātē atsevišķās jomās apsteigusi gan skandināvus, gan vāciešus, gan britus. Citādi arī nevaram, jo pēc neatkarības atgūšanas bija jāiegūst pozīcijas tirgos, kuros konkurenti darbojušies daudzus gadu desmitus. Tāpat ik gadu ir jāpalielina algas, tādēļ rūpniecībā darboties ar novecojušām metodēm vairs nevar,” tikšanās laikā sacīja Klauss.
Viņš atzīmēja, ka koksnes produktus pasaulē augstu vērtē, bet tiem ir jāatbilst mūsdienu prasībām, piemēram, daudzstāvu apbūve ir iespējama tikai ar līmētu produktu. Tas arī izraisījis izmaiņas ražošanas tehnoloģijās un prasībās pēc izejmateriāla, piemēram, pieprasītākie ir vidēja resnuma zāģbaļķi, savukārt resnus zāģbaļķus klienti pat atsakoties pirkt.
Izbraukuma vizītes laikā tika diskutēts arī par iespējām izmantot zinātnisko pētījumu rezultātus par meža selekciju un ar mazāku kociņu skaitu veidoto stādījumu izmantošanu produktīvāku, kvalitatīvāku mežaudžu veidošanai, klimata pārmaiņu ietekmi uz meža audzēšanas ciklu. Puses apmainījās ar informāciju par Meža pētīšanas stacijas darbu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieku pētījumiem meža selekcijā, kā arī apskatīja zemu sākotnējā biezuma egļu audzi Kalsnavā.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norādīja, ka situācijā, kad 60 gadu garumā ir veikts meža selekcijas darbs, mežzinātnieki ir nākuši ar rekomendācijām meža audzēšanai, kas atšķiras no iepriekš piekoptās prakses, un iesaka veidot mežaudzes ar zemāku sākotnējo biezumu, kā arī veikt intensīvāku audžu kopšanu.
“Klimata izmaiņas nosaka to, ka mežaudzes jāaudzē tā, lai tās būtu noturīgākas pret klimata ekstrēmiem,” norādīja Muižnieks.
Meža nozares organizācijas ir vienojušās par mērķi līdz 2050.gadam palielināt Latvijas mežaudžu ražību par 25%, “kas nozīmē gan ražīgākas mežaudzes, gan vairāk piesaistītas ogļskābās gāzes, gan vairāk skābekļa, ko elpot, gan labāku labklājības līmeni Latvijā,” uzsvēra LMĪB vadītājs.
Ņemot vērā šos apsvērumus, esot pienācis laiks veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas stimulētu meža īpašniekus vairāk stādīt mežu, izmantojot augstvērtīgu stādāmo materiālu un vienlaikus dodot viņiem lielāku brīvību pieņemt lēmumus par sava meža apsaimniekošanu, uzsvēra Muižnieks.
LMĪB ir dibināta 2005. gadā un pārstāv meža īpašnieku intereses nacionālā un starptautiskā līmenī. Par biedrības biedru var kļūt jebkurš meža īpašnieks neatkarīgi no īpašuma lieluma un uzņēmējdarbības formas.
Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada 1.augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.
