Februārī kritās elektrības cena 4
Aizvadītajā pirmajā mājsaimniecību elektroenerģijas brīvā tirgus gadā vislielākie ieguvēji bija patērētāji, kas izvēlējās pirkt elektrību pēc biržas cenām. Viņi vidēji ietaupīja aptuveni 11% no cenas salīdzinājumā ar fiksētajā rēķinā iekļauto elektroenerģijas cenu.
Starpsavienojuma efekts
Arī šajā gadā ieguvējas būs mājsaimniecības, kas par elektrību norēķināsies pēc biržas cenām, kurām prognozē straujāku kritumu, nekā iepriekš paredzēts. Iemesls ir starpsavienojumu starp Lietuvu un Zviedriju un starp Lietuvu un Poliju darbības sākšana.
Jau pirmajā Zviedrijas un Polijas energosistēmas savienojošā kabeļa darbības dienā 18. februārī vidējā elektroenerģijas biržas “NordPool” Latvijas un Lietuvas reģiona cena bija 28,03 eiro/kWh – tā bija viena no viszemākajām pēdējo mēnešu laikā biržā vērotajām cenām. Turklāt tikai piecas stundas bija vērojama cenu atšķirība starp Latvijas un Igaunijas biržas cenu reģionu, kur vidējā biržas cena bija 27,39 eiro/MWh. “Tādējādi būtiski mainās arī ierastā situācija, kad Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas pastāvīgi ir augstākas nekā Igaunijā. Turklāt Baltijas reģiona cenas ir ļoti tuvas arī biržas cenai Zviedrijas dienvidu reģionam, kas gan ir pieaugusi līdz 26,47 eiro/MWh, kamēr Polijas reģionā dienas vidējā elektroenerģijas cena piedzīvo kritumu, sasniedzot 35,60 eiro/MWh līmeni,” tā SIA “Enefit” vadītājs Jānis Bethers.
“Zinot to, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā, var droši paredzēt, ka turpmāk mūsu reģionos bieži redzēsim pozitīvas cenu tendences. Galvenokārt notiks cenu atšķirību izlīdzināšana tirgus reģionu vidū, un enerģija vairākumā laika plūdīs no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu,” viņš piebilst.
Rēķinā var redzēt visas izmaksas
Elektroenerģijas sadales operatora a/s “Sadales tīkls” pārstāve Renāte Meļķe uzskata – elektrības tirgus atvēršanas process mājsaimniecībām Latvijā noritējis veiksmīgi. “Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu klientiem ir dota izvēles brīvība, no kura tirgotāja un ar kādiem nosacījumiem pirkt elektroenerģiju, un šobrīd katrs klients uzņemas atbildību gan par savu tirgotāja un piedāvājuma izvēli, gan arī saviem paradumiem – kad, cik daudz un cik efektīvi viņš lieto elektroenerģiju. Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām 2015. gada 12 mēnešos, tostarp 2016. gada janvārī saņemtos pieteikumus, lēmumu par tirgotāja maiņu ir pieņēmuši 67 717 juridisko personu un mājsaimniecību objektu īpašnieki, un šie dati apliecina, ka gan mājsaimniecību, gan arī juridisko klientu zināšanu līmenis par elektroenerģijas tirgu, par elektroenerģijas lietošanas paradumiem un energoefektivitātes iespējām ir pieaudzis,” tā R. Meļķe.
Jaunums pērn bija arī rēķinā redzēt visas elektroenerģijas cenu veidojošās komponentes, nevis apvienoto gala cenu, turklāt elektroenerģijas komponente katram tirgotājam ir atšķirīga.
Patlaban piedāvājumus mājsaimniecībām ir izteikuši jau pieci tirgotāji, bet juridiskajām personām elektroenerģijas pārdošanu aktīvi veic 15 pārdevēji. Lielākais tirgotājs a/s “Latvenergo” pērn gada beigās ziņoja par 6 – 8% mazākas elektrības komponentes iekļaušanu fiksētās cenas tarifā, pēdējās prognozes rāda, ka biržā cenas kritums būs vēl straujāks. Tātad ieguvējas atkal būs mājsaimniecības, kas izvēlējušās norēķināties pēc biržas tarifa. Latvijā gan to īpatsvars nepārsniedz 2% no kopējā mājsaimniecību daudzuma.
Jāsecina – patērētāji nav pielāgojušies brīvā tirgus situācijai, neseko līdzi notiekošajam tajā vai arī viņiem maksājuma lielums ir vienaldzīgs. Izvēloties elektrības fiksēto cenu, par elektroenerģiju maksā pēc pārdevēja tarifa, nevis tik, cik produkts konkrētajā brīdī maksā biržā.
Starpība divi centi
Aizvadītajā gadā vidējā biržas cena Latvijas reģionā bija vairāk nekā 44,86 eiro/MWh. Šā gada janvārī tā pārsniedza 50 eiro/MWh, bet februārī bija 29,65 eiro/MWh.
“2016. gadā paredzam elektroenerģijas patērētājiem izdevīgas elektroenerģijas cenas. Līdz Līgo svētkiem, visticamāk, cenu labvēlīgi ietekmēs lielie ūdens krājumi Skandināvijas valstīs un arī Latvijā. Otrajā gada pusē ceram uz izdevīgām cenām, ņemot vērā skandināvu lielās ražošanas iespējas un “NordBalt” starpsavienojumu, kas lēto Zviedrijas elektrību nogādās Latvijā un Lietuvā,” teic SIA “220 Enerģija” pārstāve Agnese Smilga. Viņa arī atklāj, ka uzņēmums klientiem šodien noteikti iesaka izvēlēties biržas cenas līgumus. “Fiksētajos cenu piedāvājumos mājsaimniecībām cena ir aptuveni seši eiro centi par kilovatstundu, biržas cenas līdz Līgo svētkiem varētu būt zemākas nekā četri eiro centi par kilovatstundu,” izvēli pamato eksperte.
A/s “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere teic, ka ražotājiem 2016. gads lielā mērā būs pielāgošanās gads un pārbaudes periods tāpēc, ka tiks saprasts, kā īsti darbojas starpsavienojumi, kādi ierobežojumi faktiski veidojas uz Lietuvas–Polijas robežas, kā uz to būs reaģējuši citi lielie tirgotāji, kā darbosies Elektrēnu elektrostacijas jaunais bloks un kādi būs gāzes cenu nosacījumi.
“”Forward” kotācijas patlaban rāda, ka “NordBalt” un “LitPol” starpsavienojumu darbības ietekmē 2016. gadā vairumtirgus cenas Latvijā varētu samazināties vēl par 10 – 15% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Jāņem vērā, ka gala rēķinā elektroenerģija veido tikai aptuveni vienu trešdaļu no kopējām izmaksām, tāpēc, cik tieši tas atspoguļosies faktiskajā cenu samazinājumā, noteiks faktiskais elektroenerģijas īpatsvars kopējā rēķinā, kā arī jau noslēgto līgumu termiņi. Tomēr šo starpsavienojumu iespaidu tirgus dalībnieki jau sagaidīja pērn un līdz ar to iekļāva slēgtajos sadarbības piedāvājumos,” tā I. Bidere.
Atšķirīga maksa par pakalpojumu
“Latvenergo” patlaban mājsaimniecību tirgū ir vislielākais elektrības pārdevējs, tomēr tā komisijas maksa nav viszemākā. Viszemāko pakalpojuma maksu par biržā pirkto elektrību piedāvā SIA “220 Enerģija”, visvairāk pieprasītais šā uzņēmuma cenas pakalpojums ir 0,00360 eiro/kWh ar PVN, bez PVN 0,00298 eiro/kWh.
Savukārt “Elektrum” pakalpojuma maksa ir 0,00564 eiro/kWh ar PVN jeb 0,00466 eiro/kWh bez PVN.
Salīdzinājumam – Igaunijas tirgū ir gandrīz divas reizes zemākas šo pašu pakalpojumu izmaksas: 0,20 – 0,24 eiro centi par kilovatstundu bez PVN.
VIEDOKLIS
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts: “Fiziskās un juridiskās personas pērn par elektroenerģiju samaksāja par 15% mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši ieguvēji bija tie, kas elektrību pirka biržā, sekoja nākamās dienas cenai pa stundām un attiecīgi rīkojās. Proti, stundās, kad elektrība bija dārga, izslēdza ūdens sildītājus, programmēja veļas mašīnu un ledusskapi. Tātad bija bija ziņkārīgi un skopi. A/s “Sadales tīkls” bija atsaucīgs un šiem patērētājiem ierīkoja viedos skaitītājus. Es arī pērku elektroenerģiju par biržas cenu. Vai šajā gadā šī izvēle būs izdevīga, prognozēt nevēlos tāpēc, ka visa elektrība no Zviedrijas aiziet uz Poliju.
