Medniekam zināšanai. Februārī cūku sērgas dēļ ciemos jāgaida PVD 0
Kopš Latvija ir saskārusies ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), tiek runāts par infekcijas izplatības apturēšanu un lokalizāciju. Tika ieviests teritoriju sadalījums pa riska zonām un atbilstoši biodrošības noteikumi. Lai gan mēris kopš 2014. gada ir turpinājis izplatīties un šobrīd no ĀCM ir brīva tikai neliela platība Dienvidkurzemē, profilakses pasākumi joprojām ir ļoti nozīmīgi. Galvenais mednieku un dienestu uzdevums ir novērst ierosinātāja sasaldēšanu ledusskapjos un samazināt tā apriti mežacūku populācijā.
2018. gada 20. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi nr. 226 Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās. To izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD).
PVD pārbaudes medījuma apstrādes vietās sāks februāra beigās, un tās var notikt jebkurā Latvijas vietā, jebkurā mednieku kolektīvā, kam ir izsniegti mežacūku savilcēji.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants skaidro, ka speciālistus visvairāk interesēs, vai mednieki izprot biodrošības prasību būtību, proti, vai ir dezinfekcijas līdzekļi un kāds ir to lietošanas paņēmiens konkrētajā medniekmājā, kur notiek dīrāšana, kā tiek savāktas asinis un medību blakusprodukti, kā tiek nodrošināta to noglabāšana un iznīcināšana.
Klubi noteikti tiks iepriekš brīdināti, jo PVD speciālisti ne tikai vēlēsies apskatīt medniekmājas un medījuma apstrādes vietas no ārpuses, bet arī gribēs uzklausīt klubu pārstāvju stāstījumu par medījuma pirmapstrādi un citiem procesiem. PVD pārbaudes medījuma apstrādes vietās notiks sadarbībā ar VMD.
Šobrīd galvenais ir apzināt esošo situāciju un mednieku zināšanu līmeni, panākt, ka mednieki izprot biodrošības nozīmi – medību atlieku un blakusproduktu savākšanu, drošu iznīcināšanu un jo īpaši mežacūku izmeklēšanu un uzglabāšanu līdz laboratorisko rezultātu saņemšanai, norāda Mārtiņš Seržants. Viens no būtiskākajiem momentiem, pēc speciālista teiktā, ir dīrāšanas process. Īpaši, ja medījuma apstrāde notiek nevis telpās, bet zem klajas debess.
Kā mednieki nodrošina asiņu un citu ķermeņa šķidrumu savākšanu? Gadījumā, ja mežacūka ir bijusi inficēta, ir svarīgi, lai visi priekšmeti un apkārtne netiktu notašķīti, tādējādi radot infekcijas izplatības risku.
Paralēli šogad PVD plāno turpināt pārbaudīt mežacūku liemeņu uzglabāšanas vietas un to, vai visi klubi sagaida ĀCM analīžu rezultātu saņemšanu, iekams pabeidz apstrādāt medījumu un sadala to porcijās vai nodod pārstrādei.
M. Seržants uzsvēra, ka šādas pārbaudes notikušas jau iepriekš, taču tagad dienests tās organizēs intensīvāk. Spēkā esošie biodrošības noteikumi neapraksta konkrēti, kādai jābūt medījuma apstrādes vietai.
Pirmkārt, ir jābūt pieejamam ūdenim. Tas var būt no akas, krāna vai pat līdzi atvests. Otrkārt – obligāti ir jābūt dezinfekcijas līdzeklim un piemērotam lietošanas aprīkojumam. Trešā lieta – kā mednieki savāc asinis, medību atliekas un blakusproduktus.
PVD apzinās, ka ne vienmēr ir runa par medību māju. Dažiem kolektīviem tādas nav. Ja medījums tiek apstrādāts ārā, uz trīšiem, ir jāpadomā, kā nepieļaut asiņu nonākšanu augsnē un kā savākt atliekas. Paņēmieni var būt dažādi. Vienkāršākais ir noklāt uz zemes plēvi vai izmantot plastikāta vannas.
Biodrošības noteikumos nav detalizēti aprakstīts arī tas, kādai jābūt medību atlieku noglabāšanas vietai. Vai tā ir bedre ar vāku, cisterna, iežogota teritorija – tas ir katra mednieku kolektīva ziņā. Noteikumos ierakstīts, ka ir jānodrošina tādi noglabāšanas apstākļi, kas nepieļauj savvaļas un mājas dzīvnieku vai putnu piekļūšanu. Ja mednieku klubam nav iespējas ierīkot noslēdzamu bedri vai ierakt zemē cisternu, blakusproduktus var nogādāt uz PVD mežacūku blakusproduktu konteineriem. Konteineri periodiski tiek pārvietoti un atrodas teritorijās, kur mednieki tos aktīvāk izmanto, tādēļ to aktuālo atrašanās vietu var atrast PVD mājaslapā vai sazināties ar dienesta teritoriālo struktūrvienību.
Tajā pašā laikā biodrošības noteikumi nenosaka, kādos apstākļos jāglabā mežacūku liemeņi, līdz tiek saņemti PVD veikto analīžu rezultāti un kļūst skaidrs, vai konkrētā mežacūka ir vai nav inficēta ar ĀCM. Arī šajā posmā galvenais ir nodrošināt aizsardzību pret putniem, grauzējiem, plēsējiem. Pārējais ir mednieku pašu ziņā.
Mārtiņš Seržants piebilda, ka nav obligāti jābūt sterilai dīrātavai ar modernu aprīkojumu. Ja mednieki izprot infekcijas izplatības briesmas un vēlas pasargāt mežacūkas no saslimšanas, tad viņi var nodrošināt atbilstošu medījuma apstrādi arī zem klajas debess. Savukārt, ja ir kādas neskaidrības biodrošības jautājumos, vienmēr var sazināties ar PVD un jautājumu pārrunāt.
Vairāk lasiet žurnāla Medības februāra numurā
