Februārī elektrības cenas krīt par vairāk nekā trešdaļu 13
Ziemas izskaņa visu trīs Baltijas valstu elektroenerģijas tirgos ir nesusi būtisku cenu kritumu. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, februārī vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool biržas Latvijas reģionā samazinājās par 36%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, šo tendenci galvenokārt veicinājuši netipiski siltie laikapstākļi, kā arī vēja parkos un hidroelektrostacijās saražotās enerģijas apjoma pieaugums, kas arī turpmāk varētu palīdzēt noturēt zemāku elektrības cenu līmeni.
Februārī zemākā elektroenerģijas cena Nord Pool biržas Latvijas cenu apgabalā bija negatīva -2,01 EUR/MWh, bet augstākā – 250 EUR/MWh, savukārt mēneša vidējā cena sasniedza 74,78 EUR/MWh, kas ir 36% kritums salīdzinājumā ar janvāri. Līdzīga tendence bija vērojama arī kaimiņvalstīs: Lietuvā cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka – 75,52 EUR/MWh.
Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš norāda, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu krituma atslēgas faktors bija siltie laikapstākļi. “Gaisa temperatūra lielāko daļu februāra bija augstāka nekā gaidīts, kas mazināja elektroenerģijas pieprasījumu. Ja janvārī Latvijas kopējais elektroenerģijas patēriņš bija 672 GWh, februārī tas kritās par 13% un bija vien 585 GWh. Vienlaikus ar augstu atdevi darbojās Latvijas un Baltijas reģiona atjaunīgās enerģijas spēkstacijas. Līdzās efektīvai vēja parku darbībai kūstošais sniegs paaugstināja ūdens līmeni upēs un veicināja hidroelektroenerģijas ražošanas apjomus, kas pat īsāka mēneša ietvaros sasniedza 366 GWh salīdzinājumā ar 330 GWh janvārī. Salīdzinoši dārgās termoelektrostacijas tika darbinātas vien epizodiski – brīžos, kad reģionā ieplūda vēsākas gaisa masas, izraisot īslaicīgus pieprasījuma kāpumus,” galvenās tirgus tendences Latvijā skaidro Raimonds Vērdiņš.
Kopumā februārī ar vēja un hidrospēkstaciju palīdzību Latvijā tika saražota 391 GWh zaļās enerģijas. Joprojām vietējā enerģijas ražošanas jaudu bilancē pastāv deficīts, kura segšanu visās trijās Baltijas valstīs kavēja janvārī bojātais Igaunijas un Somijas starpsavienojums EstLink 2. Tā remontdarbi ir ieilguši un tiks pabeigti aprīļa sākumā, nevis martā, kā sākotnēji tika plānots.
Kā norāda R. Vērdiņš, lai arī negaidīti siltais un vējainais februāris radīja labvēlīgus apstākļus elektroenerģijas cenu samazinājumam, uz šo tendenci paļauties nevar: “Gadalaiku maiņa joprojām var sagādāt pārsteigumus, un katrs jauns gaisa temperatūras kritums izraisīs pieprasījuma un elektroenerģijas cenu kāpumu. Vienlaikus efektīva zaļās enerģijas ražošana varētu ierobežot šādu cenu pieaugumu vai pat veicināt turpmāku to kritumu.”
