Favorītu vārdi jau figurē 0
Valdības partiju koalīcijā nav bijusi politiska vienošanās par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātiem. “No “Attīstībai/Par” viedokļa tāds uzstādījums [partijas sadala vietas savā starpā] ir vecās politikas palieka, bet vecā politika Latvijā ir beigusies,” “Latvijas Avīzei” sacīja “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē otrdien viens no NEPLP pretendentiem, bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants vaicāja, vai taisnība, ka abas vakantās vietas NEPLP jau ir rezervētas divām konkrētām partijām, kā dzirdēts runājam? Māris Kučinskis (ZZS) un Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) atzina, ka arī viņi tādas baumas esot dzirdējuši.
“Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš man deva savu vārdu, ka šoreiz nebūs tā kā agrāk, ka šoreiz viss būs caurspīdīgi,” piebilda M. Kučinskis.
Saeimas komisija otrdien pabeidza kandidātu uzklausīšanu, kas notika vairākās sēdēs. Ceturtdien komisija slēgtā sēdē plāno izvērtēt pretendentus. Ja lēmums būs šonedēļ, Saeima par NEPLP kandidātiem varētu lemt 30. janvārī.
NEPLP tagad strādā nepilnā – trīs cilvēku – sastāvā, jo pērn maijā Saeima atbalstīja Guntas Līdakas lūgumu atbrīvot viņu no darba padomē, bet decembrī pēc pašas vēlēšanās amatu atstāja arī NEPLP bijusī priekšsēdētāja Dace Ķezbere. NEPLP tagad vada Ivars Āboliņš.
Bīstamāka esot slēptā ietekme
Divām brīvajām vietām padomē bija pieteikušies 17 pretendenti, bet četri – Jānis Ābele, Ginta Linmeijere, Ilze Pētersone un Inese Šuļžanoka – savas kandidatūras atsauca. Likums nosaka, ka uz NEPLP nevar pretendēt partiju amatpersonas, personas, kurām pieder kapitāldaļas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī sodītas personas.
Kandidātiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Visas pieteiktās personas (skat. uzziņu) atbilst šiem nosacījumiem. Bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants savu darbību Latvijas Zaļajā partijā ir apturējis un neplānojot to atjaunot arī tad, ja netiks virzīts darbam NEPLP, jo tagad viņš strādājot par žurnālistu izdevniecībā “Rīgas Viļņi”. Eva Mārtuža saikni ar partiju nebija norādījusi, bet viņa ir ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvās partijas (JKP).
Roberts Putnis ir partijas “Progresīvie” biedrs, bet nekādu amatu tajā neieņem. Viņš plāno arī turpmāk palikt partijā. R. Putnis sēdē sacīja: “Daudz bīstamāk ir tad, ja politiskā ietekme pastāv, bet tā ir slēpta.”
Jāatgādina, ka 12. Saeimā, kad 2017. gada sākumā deputātiem bija jāizvēlas pretendenti uz četrām vietām NEPLP, tā lielā mērā bija politiskā vienošanās toreizējā koalīcijā.
“Vienotības” pirmā izvēle, kā to raksturoja tās deputāti, bija Ieva Beitika (tagad Aurēlija Ieva Druviete), Nacionālā apvienība atbalstīja Ivaru Āboliņu, bet Zaļo un zemnieku savienība – Patriku Grīvu.
Uz šo izvēļu pamata toreiz notika vienošanās koalīcijā. Guntai Līdakai, kuras profesionalitāte tika augstu vērtēta, togad bija plašāks vairāku partiju atbalsts. D. Ķezbere padomē jau strādāja, viņa nebija slēpusi savu piederību Latvijas Zemnieku savienībai, bet nebija arī to uzsvērusi.
Ja pieņem, ka tāda vienošanās bija, tad no tagadējās koalīcijas padomē sava pārstāvja nav jaunajiem politiskajiem spēkiem – Jaunajai konservatīvajai partijai, “Attīstībai/Par” un “KPV LV”. Pirms aiziešanas no amata D. Ķezbere politisko spiedienu uz NEPLP saistīja ar to, ka vietas padomē ir nepieciešamas jaunajām partijām.
JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe “LA” apgalvoja, ka nekādas politiskās vienošanās neesot – frakcija uzklausīs komisijas deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas informāciju par kandidātiem, no kuriem vairākus varētu uzaicināt uz frakcijas sēdi. Pēc J. Strīķes domām, koalīcijai būtu jāvienojas, ņemot vērā pretendentu profesionalitāti un zināšanas.
Vai izvēle jau izdarīta?
Komisijas priekšsēdētājs A. Kaimiņš uzaicināto iztaujāšanas laikā secināja, ka viens vai otrs kandidāts ir ar lielu pieredzi vai ļoti labi sagatavojies, teikto adresējot gan, piemēram, R. Putnim, gan K. Seržantam. Vairāki komisijas locekļi ir uzteikuši arī televīzijas žurnālistus I. Kalderausku un J. Eglīti.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu Sabiedriski konsultatīvā padome pēc komisijas lūguma bija izvērtējusi 17 kandidātu pieteikumus un uzklausījusi 15 pretendentus jau pērn.
Padome ir ņēmusi vērā kritērijus – labu reputāciju, valsts valodas un vismaz vienas svešvalodas, no kurām viena ir ES oficiālā valoda, zināšanas, pieredzi un tās ilgumu vadošā amatā, izpratni par valsts pārvaldi un medijiem. Vislabāko padomes vērtējumu saņēma Ilmārs Šlāpins, J. Eglītis, R. Putnis un I. Kalderauska.
Pozitīvas atsauksmes saņēmis arī K. Seržants, Andis Plakans, Inese Šulžanoka (atsaukusi kandidatūru) un Aija Dulevska, kura neoficiāli ir minēta arī kā viena no partiju varbūtējām izvēlēm. Viņai jau ir NEPLP darba pieredze.
Kad šī ziņa nonāca medijos, daži pretendenti to uztvēra kā nepatīkamu pārsteigumu. Sēdē to neslēpa Ilmārs Jargans, kuram radies iespaids, ka izvēle jau ir izdarīta un iztaujāšana esot formāla. A. Kaimiņš pūlējās iegalvot pretējo, ka nekas vēl nav izlemts.
Vairāki konkursanti galvenokārt runāja par sabiedriskajiem medijiem, piemēram, Daiga Mazvērsīte, kura atzina, ka pieteikusies konkursā tikai tāpēc, ka Latvijas Radio darbinieki ir pārguruši, cīnoties ar NEPLP steigā izraudzīto Latvijas Radio valdi. Citu pretendentu ieskatā tagadējā NEPLP problēma ir tās konflikts ar abiem sabiedriskajiem medijiem – arī ar Latvijas Televīziju.
K. Seržants gan savā prezentācijā uzsvēra, ka viņš gatavojies konkursam uz NEPLP ar domu, ka drīzumā varētu pieņemt Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu, kas regulēs sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – darbību. Tad tiks nodalītas arī NEPLP funkcijas, sabiedrisko mediju pārraudzībai izveidojot citu padomi. Deputāti sarunās vēlējās noskaidrot kandidātu domas par sabiedrisko mediju apvienošanu, digitālo nodokli, mediju lomu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, kā arī par informatīvo drošību un citiem jautājumiem.
Uz divām vakantajām vietām NEPLP pieteiktie kandidāti
* Aija Dulevska, mediju analītiķe
* Jānis Eglītis, SIA “E Komunikācijas” valdes loceklis
* Ilmārs Jargans, RISEBA lektors
* Jekaterīna Jerofejeva-Āboliņa, SIA “Mediju grupa Super FM” radio raidījumu vadītāja
* Ieva Kalderauska, TV3 žurnāliste
* Daiga Mazvērsīte, Latvijas Radio 2 mūzikas programmu vadītāja
* Eva Mārtuža, Rīgas domes deputāte, rakstniece
* Andis Plakans, SIA “NT Piedzīvojumi” valdes loceklis
* Roberts Putnis, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors
* Kārlis Seržants, bijušais Saeimas deputāts, izdevniecības “Rīgas Viļņi” žurnālists
* Ilmārs Šlāpins, bijušais interneta žurnāla “Satori.lv” galvenais redaktors
* Oļģerts Tipāns, Latvijas Universitātes pētnieks
* Jānis Zariņš, bijušais TV3 žurnālists
