Foto: LETA

“Favorītisms, negodprātīga prakse un izšķērdīga rīcība.” Kāpēc Latvija par “Rail Baltica” mobilo sakaru pakalpojumiem maksā krietni vairāk nekā kaimiņvalstis? 1

Mobilo pakalpjumu uzņēmums “Bite Latvija” izteikusi savu viedokli par “Rail Baltica” projekta mobilo sakaru iepirkuma rezultātiem Baltijā, paužot bažas par caurspīdīgumu valsts iepirkuma procesos.

Reklāma
Reklāma
Krievijā atgriežas “mežonīgie deviņdesmitie”: maksājumu problēmu dēļ krievi par precēm norēķinās barterī
Veselam
Ko nedrīkst ēst no rīta: 8 ēdieni, kurus nevajadzētu ēst tukšā dūšā
Veselam
Inficēja miljoniem cilvēku un pazuda: zinātnieki joprojām meklē atbildes, kas izraisīja noslēpumaino “miega slimību”
Lasīt citas ziņas

Lūk, ieraksts, ko uzņēmums publiskoja savos sociālajos tīklos!

“RB Rail par mobilajiem pakalpojumiem 420 eiro vietā maksā 1350 eiro!

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas nepārprotami demonstrē Rail Baltica favorītismu pret konkrēto operatoru, negodprātīgu iepirkuma praksi un liecina par uzņēmuma izšķērdīgu rīcību pret budžetu un nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Rail Baltica mobilo sakaru iepirkums Baltijā – kāpēc Latvija izvēlējās dārgāko piedāvājumu?

Nesenie Rail Baltica iepirkuma rezultāti atklāj, ka Latvija par mobilo sakaru pakalpojumiem maksā krietni vairāk nekā mūsu kaimiņvalstis. Šāda pieeja raisa jautājumus par efektivitāti un caurspīdīgumu valsts iepirkumu procesos.

Kāpēc Latvijas cena tik ļoti atšķiras?

Latvijā izvēlēts piedāvājums ar mēneša abonentmaksu par 1350 eiro, lai gan iepirkumā bija pieteikti arī finansiāli izdevīgāki piedāvājumi par 420 un 530 eiro. Savukārt Lietuvā un Igaunijā izvēlēti ekonomiskākie varianti – 348 un 458 eiro mēnesī.

Atšķirības ir arī vērtēšanas kritērijos.

Latvijā tika salīdzināti publiski pieejamie pakalpojumu kvalitātes tehniskie rādītāji, ko daļēji mēra un publicē SPRK, un daļēji – paši komersanti deklarē un publicē savās mājaslapās, kamēr Lietuvā un Igaunijā salīdzināti oficiālie regulatora mērījumi.
Pakalpojuma pieejamību Latvijā vērtēja trīs novados, nevis visā valstī, kas rada šaubas par kritēriju izvēles un izveidotās punktu sistēmas objektivitāti.

Šāda pieeja rada papildus izmaksas un samazina konkurenci. Arī citi publiskie iepirkumi Latvijā, piemēram, Ropažu novadā un Paula Stradiņa slimnīcā, liecina par līdzīgām problēmām, kur favorītisms un nepilnības iepirkumu procesā kropļo konkurenci, rada nevajadzīgas izmaksas un slogu budžetam.

Reklāma
Reklāma

Risinājums? Lai novērstu favorītismu un panāktu izdevīgākus nosacījumus, Latvijai ir nepieciešams sakaru pakalpojumu e-katalogs un vienoti vērtēšanas kritēriji. Šādi pasākumi veicinātu konkurenci, samazinātu valsts izmaksas un nodrošinātu caurspīdīgu iepirkumu procesu valsts interesēs. E-kataloga dokumentācijas izstrādi ir apņēmusies veikt Satiksmes ministrija / Ministry of Transport.

Datu avots: EIS – Iepirkumi – RBR 2023/10 – Pamatdati”

Foto: Ekrānuzņēmums no “Facebook”/Bite Latvija

Tikmēr valdību veidojošā partija “Progresīvie” šodien koalīcijas partneru sadarbības sanāksmē aicinās partijas lemt par “Rail Baltica” projekta turpmāko īstenošanu, aģentūru LETA informēja partijā.

“Progresīvie” aicinās izskatīt Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, “lai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu”.

Satiksmes ministrija ir iesniegusi publiski pieejamu informatīvo ziņojumu, kas paredz projekta pakāpenisku ieviešanu un izmaksu samazinājumu par 4,1 miljardiem eiro, klāsta partija. Tāpat ministrija esot veikusi vairākus pasākumus, uzlabojot projekta pārvaldību – ar reorganizācijām, vadības izmaiņām un Tehniskās un Finanšu darba grupas izveidēm.

Turklāt Satiksmes ministrija turpina darbus pie vēl 400 miljonu eiro ietaupījumiem, tai skaitā samazinot par projekta atbildīgo uzņēmumu algu fondu, norāda “Progresīvie”.

“Progresīvie” akcentē, ka gada laikā projektā “būtiski” pieaudzis atklātības līmenis, uzlabota pārvaldība un ir viesta skaidrība par “Rail Baltica” īstenošanas tālākajiem soļiem, tāpēc partija aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt informatīvā ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā jau novembrī.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.