Fasādes slēptā simbolika. Ja padomju varas pārstāvji tam būtu pievērsuši uzmanību, ģimene ciestu… 1
Kuldīgā, vietā, ko mēdz dēvēt par Putnu dārzu, ābeļu ieskauta, atrodas vienstāva māja, kurā dzīvo Armands Vitals ar savu tēvu Rolfu, kurš aizrāvies ar heraldiku, izgatavojis ap 4000 valstu un pilsētu ģerboņu. Patlaban Kuldīgas novada muzejā līdz 15. septembrim skatāma izstāde “Nianses un silueti”, kur var aplūkot gan sešus Rolfa Vitala pārzīmētos Kuldīgas ģerboņus, gan viņa veidotos Baznīcas ielas namu maketus.
Sveiks, īstenais latvieti!
“Kad rītos dzirdu ”Dievs, svētī Latviju!”, man acīs sariešas asaras…” teic Rolfs Vitals.
To var saprast, jo viņa vecmāmiņa Marta Matilde Milda bijusi Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa meita. “Tas domāšanas veids man ir no viņas, un viņai bija sava tēva domāšanas veids – sagādāt otram prieku, nenovērtēt otru cilvēku par zemu, iegūt daudz zināšanu,” spriež Rolfs Vitals un piebilst, ka vecmāmiņa pratusi septiņas valodas. Rolfs dzimis Rīgā, bet pēc Otrā pasaules kara viņa ģimene nonāca Kuldīgā, lai būtu tuvāk citiem radiniekiem.
”Kuldīga ir skaista un unikāla pilsēta ar senu vēsturi. Nekur citur nav tādas Alekšupītes – tās abos krastos ir mājas, katra uzcelta citādā stilā. Šajā pilsētā savulaik strādāja mans tēvabrālis, aptiekārs. To uzzinājām īsi pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā, kur bijām nokļuvuši, sākoties aktīvai karadarbībai. Man tolaik jau bija deviņi gadi, brīvi runāju vācu valodā. Kuldīgā vajadzēja sākt mācīties ceturtajā klasē un no vācu valodas pāriet uz latviešu valodas apmācību. Mans tēvs strādāja par grāmatvedi vairākās darbavietās, tostarp pienotavā. Atceros, ka, ejot uz veikalu pēc piena, pārdevējai lūdzu: ”Man pudeli piena!” – man tas skanēja kā dzejas rinda,” atceras Rolfs Vitals.
Ģimenes māja sākotnēji bijusi koka ēka, kas padomju laikā apmūrēta ar sarkanajiem ķieģeļiem, tad arī uzlikts jauns jumts.
Apmūrējot ārsienas, Rolfs meistariem lūdzis, lai fasādē pie ieejas atstāj baltu joslu – tādā attiecību lielumā, kāds ir Latvijas karogam.
Vai tiešām kāds neaizdomājās, ka tur saskatāms Latvijas nacionālais simbols? Viens gan esot teicis: “Sveiks, īstenais latvieti!” Ja padomju varas pārstāvji tam būtu pievērsuši uzmanību, ģimene ciestu…
Eksperimentē ar akmeņiem
Rolfa dēls Armands strādā kokapstrādē, garina dēļus. Pagaidām nav precējies, tāpēc kopā ar tēvu īpaši rūpējas, lai māja būtu sakopta, lai tās teritorija un apkārtne izskatītos glīti: ”Bieži redzēts, ka mājas iekštelpas un ārpusi, kā arī dārzu, apkārtni var dekorēt ar dažāda lieluma, krāsu un dzīslojuma akmeņiem. Ar tiem var izveidot terases, krautas atbalsta sienas, šķembu dobes, mozaīkveida celiņus, ar akmens krāvumiem var arī nodalīt teritoriju. Šādi akmens noformējumi ir viens no lētākajiem un vienkāršiem dārza apdares variantiem.”
Armands no šauriem dēlīšiem darinājis žogu, tas kopā ar akmens stabiem izskatās dekoratīvi gaumīgs. Vizuāli izteiksmīgs ir arī āra soliņš. ”Akmeņus esmu vācis ne vien no tuvējās Ventas krastiem, bet arī vedis izskalotos no jūras. No turienes atvedu kādus septiņus spaiņus.
No plakanajiem jūras akmeņiem esmu apdarinājis pat sienu istabā.
Eksperimentēju ar akmens apstrādi. Tos apzāģēju ar dimanta ripu, pulēju ar smilšpapīru un ūdeni, lai malas būtu gludas,” atklāj Armands.
Dārza odziņa ir paaugstinātas dobes, tās veidotas no sacementētiem akmeņiem, un to savienojuma vietas ietonētas ar akrila krāsu zaļā tonī – izskatās kā apaugušas ar sūnu. Armands stāsta, ka mazā piemājas dārziņā, kāds ir viņiem, nebūtu ieteicams veidot miniatūru kalnu ainavu. Labāk piemērotā vietā un atbilstošā mērogā veidot Latvijas dabas ainavām raksturīgus laukakmeņu krāvumus un dolomītu atsegumu fragmentus.
Svarīgi akmens dobēm piemeklēt piemērotus augus, kas būtu viegli kopjami. Viņš lielākoties izvēlas augus ar zemu un pat klājenisku augumu, kāds tas veidojies dabā, pielāgojoties noteiktiem nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Līdz ar īpašo auguma formu šiem augiem raksturīgi spilgti ziedi vai interesanta lapu krāsa, novērojis Armands.
