Fasādes apdares dēļi 0
Ja koka vai mūra mājas fasāde zaudējusi savu labskatu, to var atkal apmest un nokrāsot. Var izvēlēties arī ātrāko ceļu, noklājot ar dekoratīvajiem apšuvuma dēļiem jeb tā sauktajiem saidingiem. Kādas ir iespējas?
Apšuvuma dēļiem nav nepieciešama speciāla fasādes sagatavošana, drīzāk tie ļauj noslēpt visus sienas nelīdzenumus, turklāt arī aizsargā māju pret vēju un nokrišņiem, padara to siltāku. Parasti no tiem veido vēdināmās fasādes, klājot uz 25 mm biezām koka līstēm, kas nodrošina vēlamo gaisa cirkulāciju. Bieži apšūšanu apvieno ar siltināšanu, izmantojot plākšņu vai lokšņu materiālus, jo irdenie ar laiku nosēžas.
Koks
Izcils fasādes apdares materiāls ir koks, vislabāk egle, kas uzsūc mazāk mitruma nekā priede. Dēļu ieteicamais biezums – vismaz 21 mm, jo, piemēram, Skandināvijā tas lielākoties ir 28 mm.
Biezāka koksne spēj labāk līdzsvarot laika apstākļu radītās mitruma svārstības.
Dēļu aizmugures virsmā ir iefrēzētas gareniskas rievas, kas mazina to iekšējā sprieguma izraisītās formas izmaiņas. Fasādei izmanto tikai augstas kvalitātes dēļus, kurus biežāk savieno ar pusspundi, nevis spundi. Tomēr tie izmaksā visai dārgi, piedevām uzsūc arī mitrumu un ar laiku zaudē izskatu. Tāpēc kā alternatīvu bieži izvēlas polivinilkarbonāta (PVC), metāla vai fibrocementa sienas apdares plāksnes.
Fibrobetons
Šķiedrainā cementa vai fibrocementa saidingus izgatavo, aptuveni 90 % cementa pievienojot 10 % celulozes šķiedras. Fibrocements ir diezgan ekoloģisks materiāls, kas apkārtējā vidē neizdala ķīmiskas vielas un arī pats uz tām nereaģē. Plāksnes ir mehāniski izturīgas, ekspluatācijas laikā neplaisā, nedrūp un nesairst, tās var izmantot līdz 20 m augstumam.
Ražo krāsotas vai tikai nogruntētas. Tām ir līdzena vai fakturēta virsma, kas bieži atgādina koku. Šāds apšuvums mazāk pievelk netīrumus nekā plastmasa, uz kurām mēdz veidoties statiskā elektrība.
Tādēļ to nav nepieciešams arī ik pa laikam pārkrāsot, jo netīrumus noskalo lietus. Lokšņu zāģēšanai vajadzīgi cietkausējuma instrumenti – cirkulārie zāģi ar dimanta diskiem. Ja ir attiecīgās iemaņas, stūra savienojumus var ērti sagriezt arī 45 grādu leņķī, tā iztiekot bez speciāliem alumīnija stūru profiliem. Tomēr ar tiem vieglāk strādāt, turklāt piedāvājumā ir gan iekšējo un ārējo stūru, gan sienu, noteku, palodžu un sānu profili. Arī piestiprināšanai labāk sameklēt speciālās, piemēram, firmas “Hauboldkihlberg” skrūves. Šie saidingi nav tik izturīgi kā metāla loksnes, tādēļ skrūves nevajag pārāk pievilkt. Visdrošāk ņemt regulējamos elektriskos skrūvgriežus, kuri piefiksē tikai līdz noteiktam spiedienam. Skrūvju vietas – ne tuvāk par 20 mm no malas, dībeļnaglām jāatstāj vismaz 30 mm.
Montē uz 25 mm koka latām, vispirms uz tām nostiprinot melnu alumīnija vai EPDM gumijas lentu. Horizontālā izkārtojumā katru nākamo loksni klāj pāri iepriekšējās skrūvju vietām, tā iegūstot virsmu bez redzamām stiprinājumu vietām. Montāžas process ir elementāri paveicams vienam cilvēkam bez priekšzināšanām, izmantojot speciālas knaibles, kas ļauj plātni nofiksēt vienā galā, kamēr to piestiprina otrā. Cokola līste ar ventilācijas profilu gādā par fasādes elpošanu un to, lai tukšumā neiekļūtu nelūgti ciemiņi.
– Latvijā visvairāk pārdotie ir “Eternit Baltic” ražotie Cedral fibrobetona saidingi. Nedrīkst aizmirst, ka tie jāiepērk ar vismaz 10 % rezervi un ka noteikti noderēs arī remonta krāsa sīkumu un skrūvju galvu pietonēšanai, – iesaka SIA “Latroof” projektu vadītāja Simona Kreicberga.
Vinils
Visbiežāk tomēr fasāžu apšūšanai izmanto ekonomiskos PVC dēlīšus. Tiem nav bīstama mitra, mēreni sārmaina vai skāba vide, labs vinils nepūst, nepelē, nešķobās un saulē neizbalo, to neietekmē krasas temperatūras maiņas. Konstruktīvi tās ir 1 – 1,5 mm biezas viendabīgas, tonētas plastmasas loksnes ar vai bez koka faktūras, kuras aprīkotas ar klipša savienojumu.
Šos dēlīšus var ātri samontēt, tos var kārtot gan horizontāli, gan vertikāli un pat slīpi. Tiesa, ja materiāls paredzēts horizontālam klājumam, to nedrīkst likt vertikāli. Stiprina pie vertikālām līstēm, kas pienaglotas ik pa 30 – 40 cm. Likšanas tehnoloģija paredz arī materiāla izplešanos un saraušanos temperatūras izmaiņu ietekmē, tāpēc to nedrīkst piesist nekustīgi, jo tad var sākt deformēties. Izmanto alumīnija vai cinkota tērauda naglas ar galvas diametru ap 10 mm, tās dzen vismaz 20 mm dziļumā perforētajās maliņās caurumu vidū tā, lai paliek spraudziņa. Nedrīkst iedzīt līdz galam, jāatstāj 1 – 1,5 mm starp naglas galvu un dēlīša virsmu. Tāpat sprauga nepieciešama dēlīšu un aksesuāru savienojumu vietās. Uzstādot slēģus vai elektroinstalāciju, urbj par 5 mm lielākus caurumus nekā skrūvju diametrs, lai konstrukcija var staigāt.
PVC saidingi izceļas ar praktiskumu un vienkāršību. Vienīgais – tie ir jātīra un jākopj. Var noskalot ar parasto dārza šļūteni vai, vislabāk, ar augstspiediena strūklu, ko izmanto mašīnu mazgāšanai. Ja kāda vieta nosmērēta spēcīgāk, to var notīrīt ar mīkstu lupatu vai birsti. Lai likvidētu grūti mazgājamus traipus, var izmantot abrazīvos tīrāmos pulverus. Pirms tam virsmu samitrina. Pulveri atstāj tikai uz pāris minūtēm, tad noskalo ar ūdeni. Maksimālais kaitējums, ko tas var nodarīt, ir sīki skrāpējumi, kuri nav redzami jau no pāris metriem. Nedrīkst izmantot tīrīšanas līdzekļus, kuri satur organiskos šķīdinātājus, hloru, jo tie var sabojāt vinila virsmu.
PADOMS Kvalitatīva PVC saidinga apakšpuse vienmēr ir tādā pat krāsā kā virskārta. Sliktam materiālam tur ir netīrāks tonis. Arī krāsa griezumā nedrīkst atšķirties. Pat iegādājoties biezākus, tas neko nelīdz, jo materiāls vienalga ir trausls.
UZZIŅA • Jāatceras, ka vinila apšuvuma dēļi nav tie paši ārsienu saidingi. Tie ir 10 mm biezi paneļi ar šūnveida struktūru, kurus izmanto telpās ar paaugstinātu mitrumu. Vinila dēļi nav piemēroti fasādēm, jo to izgatavošanā izmantots pavisam cits sastāvs. Materiāla kalpošanas laiks īsāks, virsma gluda, cena mazāka. • Kokšķiedras saidingus izgatavo no dabīgām koka šķiedrām, sapresējot augstā temperatūrā. Materiālu sedz vairākas aizsargkrāsas kārtas. Šķērsgriezumā tas atgādina MDF un izskatās kā koks. Šos dēļus var pielietot arī iekštelpu apdarei. Tomēr tie ir dārgi un daži speciālisti uzskata, ka piemēroti tikai sausā klimatā. • Tērauda saidingiem ir specifisks tehnoloģisks izskats, tāpēc tos visbiežāk izmanto ražošanas ēku apšūšanai. No rūsas aizsargā speciāls pārklājums plašā krāsu gammā. Metāla loksnes ar fakturēto virsmu ražo ASV, gludās –Eiropā. • Ir arī viegli alumīnija saidingi, kuri nerūs, tāpēc kalpo ļoti ilgi. Virsma var būt reljefa vai gluda. Tos mēdz noklāt ar PVC plēvi, kas imitē koka rakstu, vai arī krāso, kas ir lētāks variants. Krāsojuma izvēle alumīnijam ir lielāka nekā vinilam, bet mazāka nekā tēraudam. Alumīnija saidingi ir trausli, var deformēties trieciena vai stipras lieces rezultātā.
|
