Farss, ižors, korjaks un citi – tautību klasifikatorā iekļautas 16 jaunas tautības 3
Sakarā ar aktuālajām migrācijas tendencēm Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) rosinājusi papildināt Tautību klasifikatoru. Līdz ar to Centrālā statistikas pārvalde (CSP) no jūnija Tautību klasifikatorā iekļāvusi 16 jaunas tautības. Meklējot patvērumu, aizvien jaunu tautību pārstāvji sāk uzturēties Latvijā. Tautību klasifikators esot nepieciešams, lai nerastos problēmas ar šo personu reģistrāciju.
Pēc Valsts valodas centra (VVC) ieteikumiem, četru dokumentā jau esošo tautību nosaukumi precizēti. VVC direktors Māris Baltiņš skaidro, ka divām no tām tagad iekavās norādīta paralēlā forma, lai izvairītos no pārpratumiem un nosaukums būtu precīzs. Lībietis, lībiete tagad ir lībietis (līvs), lībiete (līviete), bet čigāns, čigāniete – čigāns (roms), čigāniete (romiete). Gramatisks precizējums veikts līdz šim neprecīzajā nosaukumā kostarikietis, kostarikiete, kas tagad ir kostarikānis, kostarikāniete. Ceturtā no tautībām precizēta jēdzienisku apsvērumu dēļ. Nosaukums jezīds, jezīdiete, kas iepriekš atradies klasifikatorā, patiesībā norādījis uz reliģisku kopienu, ne tautību. Precizētais nosaukums ir kurds jezīds, kurdiete jezīdiete. VVC izskatītu un ņemtu vērā arī jebkura sabiedrības pārstāvja ieteikumus un rosinājumus, ja tādi būtu bijuši, tomēr šajā reizē terminoloģija pārskatīta sakarā ar jauna normatīvā akta stāšanos spēkā.
Tautību klasifikatoru izmanto, atzīmējot personas tautību Iedzīvotāju reģistrā, Civilstāvokļa aktu reģistrā un ierakstot to dzimšanas apliecībā un pasē. Cilvēkiem, kam iepriekš piešķirti tagad nomainītie tautību nosaukumi, personu apliecinoši dokumenti nav jāmaina. Precizētais nosaukums tiks ierakstīts, saņemot jaunus dokumentus pēc derīguma termiņa beigām vai citos gadījumos, kad tie jāatjauno. Tagad Latvijā var piešķirt kādu no kopumā 200 tautībām.
Priekšlikumus par izmaiņām klasifikatorā var rosināt jebkura privātpersona vai publisko tiesību subjekts, tos iesniedzot CSP, kas tālāk izvērtē, vai tas ir pamatoti un nepieciešami. Informāciju klasifikatorā CSP var aktualizēt ne biežāk kā reizi gadā. CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula gan informē, ka pārvalde no iedzīvotājiem rosinājumus par jaunu tautību iekļaušanu sarakstā saņem ļoti reti. Pēdējo gadu laikā tādu nav bijis.
Visvairāk Latvijā šobrīd ir latviešu un krievu. PMLP dati liecina, ka šā gada sākumā to bijis attiecīgi 1 284 767 un 566 681. Vairāk nekā desmit tautības Latvijā gada sākumā pārstāvēja tikai viens cilvēks, piemēram – farss, ižors, korjaks, ņencs, selkups, teleuts u. c. Neizvēlēta tautība Latvijā ir 41 229 personām, bet nezināma – 4540. Šajās kategorijās personas iekļaujamas, ja to tautība nav iekļauta klasifikatorā vai situācijā, kad, piemēram, dažādu tautību vecāki nevar savstarpēji vienoties, kādu tautību piešķirt savai atvasei un tamlīdzīgi.
