Farmācijas nozare kara ēnā 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Farmācija būs viena no tām nozarēm, kuru visvairāk ietekmēs Krievijas agresija Ukrainā, uzskata tirgus dalībnieki.
2021. gads farmācijas nozarei nebija viegls, jo tā ir veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ tika atcelta virkne plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, to izjuta arī zāļu ražotāji, jo samazinājās pieprasījums pēc konkrētām medikamentu grupām. Saruka pieprasījums arī pēc bezrecepšu zālēm – to izraisīja gan iedzīvotāju mobilitātes ierobežojumi, gan izvairīšanās apmeklēt vietas, kur pulcējas cilvēki, tostarp arī aptiekas. Tomēr Covid-19 pandēmijas sekas farmācijas uzņēmumiem var izrādīties daudz mazāk būtiskas nekā pasaules valstu, arī Latvijas, ieviesto sankciju sekas pret Krieviju – tā joprojām ir abu nozares flagmaņu – AS “Grindeks” un AS “Olainfarm” – nozīmīgākais eksporta tirgus.
Ātri jāpārorientējas
Pērn “Olainfarm” pārdošanas apjomi būtiski pieauga abās šobrīd karojošajās valstīs – Krievijā un Ukrainā. Krievijā, kur vēsturiski nonāk vislielākais uzņēmuma produkcijas daudzums, pārdošana palielinājās par 13%, bet otrā lielākajā eksporta tirgū Ukrainā tā pieauga par 6%, salīdzinot ar 2020. gadu. Savukārt “Grindeks” koncerna pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2021. gadā veidoja teju pusi no kopējā apgrozījuma jeb 102,0 milj. eiro, par 16% vairāk nekā 2020. gadā.
“Karš Ukrainā “Olainfarm”, gluži tāpat kā lielu daļu Latvijas uzņēmumu, ietekmē vistiešākajā veidā. Ir skaidrs, ka šajā situācijā būs nepieciešams operatīvi pārkārtoties. Pēdējos gados esam mērķtiecīgi fokusējuši uzņēmuma darbību uz Rietumeiropas tirgiem un jauniem produktiem. Šobrīd būtiskākais ir atbalstīt mūsu Ukrainas kolēģus – “Olainfarm” pārstāvniecības darbiniekus un viņu ģimenes, nepieciešamības gadījumā sniedzot visu nepieciešamo palīdzību,” uzsver “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.
Savukārt “Grindeka” vadība komentēt iespējamās karadarbības sekas atteicās. “Luminor” bankas analītiķis Pēteris Strautiņš atzīst, ka farmācijas uzņēmumiem šobrīd vēl varētu nebūt īstas skaidrības par notikumu attīstības gaitu. “Sankcijas pret finanšu nozari var padarīt apgrūtinātus vai neiespējamus norēķinus. Atslēgšana no SWIFT ir tikai viens ietekmes kanāls. Ir ieviestas sankcijas pret vairākām Krievijas komercbankām. Tas, ka ir ieviestas sankcijas arī pret centrālo banku, ir visnozīmīgākais notikums, jo tas ietekmē finanšu sistēmu kopumā, veicina rubļa vērtības kritumu, noguldījumu izņemšanu, valūtas konversijas ierobežojumus u. c.” teic P. Strautiņš.
Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šobrīd vēl ir pāragri vērtēt Krievijas uzbrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku. “Tāda noteikti būs. Eksports uz Krieviju būtiski saruks un energoresursu cenas turpinās augt. Farmācijas produktus tirgot nav aizliegts, bet nozaru un privātpersonu sankcijas, Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, rubļa kursa kritumus, kā arī brīvprātīgi Krievijas tirgus boikoti no daudzu uzņēmumu puses faktiski izolēs Krievijas ekonomiku no pārējās pasaules.
Arī Latvijas tirdzniecība ar Krieviju vismaz īstermiņā būtiski saruks. Pērn Latvija uz Krieviju eksportēja farmācijas produktus gandrīz 100 miljonu eiro apjomā, kas ir aptuveni 17% no farmācijas produktu eksporta. Daļa no tā ir reeksports, bet karadarbības ietekme būs jūtama,” uzsver ekonomists.
Beidzas akcionāru kašķi
“2021. gads pagāja Covid-19 zīmē, taču, neskatoties uz ierobežojumiem, kas samazināja pacientu piekļuves iespējas veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem, farmācijas nozare turpināja attīstīties, it īpaši tās biotehnoloģijas un biomedicīnas atzari.
Pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīviem, drošiem un starptautiskiem standartiem atbilstošiem medikamentiem, kā arī valstu finansējuma palielinājums zāļu kompensācijai un pieejamības uzlabošanai nenoliedzami sekmēja nozares attīstību. Nedaudz bēdīgāka dinamika bija vērojama tajās valstīs, kurās būtiska daļa no medikamentu izmaksām ir jāsedz no mājsaimniecību budžetiem. Šis diemžēl ir stāsts arī par Latviju,” teic AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
“Latvijā aktuāls un vēl arvien neatrisināts ir valdības deklarācijā iekļautais jautājums par šīs valsts drošībai un neatkarībai nozīmīgās nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju un atbalsta pasākumiem šī mērķa sasniegšanai,” uzsver J. Bundulis. Pagājušā gada būtiskākais notikums uzņēmumam ir saistīts ar situācijas stabilizēšanu pašā uzņēmumā, akcionāru izlīgšanu un vēlmi nodrošināt AS “Olainfarm” ilgtermiņa attīstību, investējot būtiskus līdzekļus jaunu produktu un noieta tirgu apgūšanā, tehnoloģisko procesu modernizācijā un digitalizācijā. Savukārt AS “Olainfarm” meitas uzņēmumam SIA “Silvanols” pagājušais gads noslēdzies ar apgrozījuma kritumu. Uzņēmuma vadība to skaidro ar globālā saaukstēšanās produktu segmenta tirgus samazināšanos par 7%, salīdzinot ar 2020. gadu.
Spēja pielāgoties
“2021. gads koncernam “Grindeks” ir bijis pārmaiņu gads. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zaļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas bija dzinulis attīstībai,” atzīst AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis. Covid-19 pandēmija “Grindeks” koncerna izaugsmi pērn neapturēja, tieši pretēji – tas sasniedza rekordlielu apgrozījumu, kā arī dubultoja peļņu. 2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai.
Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza “Grindeka” meitas uzņēmuma “Kalceks” slimnīcu segmenta medikamenti. 2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro. Koncerna gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2021. gadā kopumā bija 219,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar 2020. gadu, par 45,9 milj. eiro vai par 26%.
Uzņēmumi ievieš inovācijas
Izstrādē šobrīd ir 64 jauni AS “Grindeks” un 42 jauni AS “Kalceks” medikamenti. Pērn tika iesākta 10 AS “Grindeks” un deviņu AS “Kalceks” patentbrīvo medikamentu reģistrācijas procedūra ES valstīs, tostarp pirmo četru antibiotisko produktu reģistrācija, kas paredzēts slimnīcu segmentam. Ņemot vērā uzņēmuma ilgo pieredzi sterilo zāļu formu izstrādē, ražošanā un reģistrācijā, ir sākta pirmo oftalmoloģisko produktu izstrāde. “”Grindeks” koncernam nozīmīga ir arī aktīvo farmaceitisko vielu ražošana, kas ir arī viena no koncerna konkurences priekšrocībām – pašreiz ražojam 25 tādas vielas.
Šis segments palielina neatkarību no izejvielu ražotājiem, tādēļ uzņēmums izstrādā vēl 36 jaunas aktīvās farmaceitiskās vielas. Lielākais “Grindeka” aktīvo farmaceitisko vielu eksports ir uz ES valstīm, Japānu, ASV un Austrāliju,” stāsta J. Hmeļņickis. Arī AS “Kalceks” pārdošanas apjomi pērn strauji pieauga, tika palielināts eksporta valstu skaits un ar septiņiem jauniem patentbrīviem medikamentiem paplašināts produktu klāsts. 2021. gada beigās uzņēmuma portfeli veidoja jau 35 medikamenti.
“Kalceka” produkti 2021. gadā tika pārdoti par 66,7 milj. eiro, par 64% vairāk nekā 2020. gadā. “Kalceka” ražotie medikamenti 2021. gadā tika eksportēti uz 77 valstīm. Galvenās no tām bija Nīderlande, Meksika, Lielbritānija, Čehija un Polija. Savukārt “Olainfarm” šobrīd dažādās plānošanas un izstrādes fāzēs jau ir apstiprināti 23 jauni produkti. “Esam izvirzījuši mērķi nodrošināt vismaz desmit jaunu produktu izstrādi gadā.
To paveiksim, investējot 100 milj. eiro tuvāko piecu gadu laikā gan jaunu produktu izstrādē un tehnoloģiju pārnesēs, gan gatavo zāļu formu ražošanas līniju paplašināšanā, jaunu aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas līniju izveidē, kvalitātes kontroles laboratoriju modernizācijā, pētniecības un attīstības laboratoriju izveidē, noliktavu paplašināšanā un notekūdeņu attīrīšanas stacijas un tīklu rekonstrukcijā,” saka J. Bundulis.
Investē ražošanā
“Grindeks” pērn investēja 800 tūkst. eiro aktīvo farmaceitisko vielu ražotnē un uzstādīja jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas. “Tas iecirknim ļāva kļūt multifunkcionālam – tagad to var izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes procesiem, gan gatavo zāļu ražošanai. Uzstādījām arī jaunu gatavo zāļu kapsulēšanas iekārtu.
Tā ļauj palielināt medikamentu iepakošanu kapsulās līdz pat 750 miljoniem vienību gadā – par 33% vairāk nekā agrāk. Notiek arī Gatavo zāļu formu laboratorijas modernizācija,” klāsta J. Hmeļņickis. Pats vērienīgākais “Grindeka” investīciju projekts ir Inovācijas centrs Rīgā, kas tiks būvēts vairākos posmos. Tajā tiks nodrošināti komplicēti aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesi, uzstādītas mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas un automatizēti un energoefektīvi risinājumi. Tas būs lielākais farmācijas inovāciju centrs Baltijas reģionā.
