Farmācija apsteidz ekonomiku 1
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijas vadošie zāļu ražotāji, vairākus gadus pēc kārtas kāpinot apgrozījumu, ir spējuši augt ātrāk nekā valsts ekonomika kopumā. Tam par iemeslu ir gan inovatīvu produktu radīšana, gan stratēģiska fokusēšanās uz eksporta tirgiem, protams, neaizmirstot arī par vietējo tirgu.
Īpaši strauju tempu bija uzņēmis “Olainfarm”, 2012. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 65,9 miljonus eiro, kas ir pieaugums apmēram par trešdaļu, savukārt pērn apgrozījums bijis apmēram 64,6 miljoni eiro. “Mums ne visai labi gāja 2013. gada pirmajā pusē Ukrainā, tās bija sekas tam, ka 2012. gada beigās “Olainfarm” uz Ukrainu nosūtīja lielu daudzumu produkcijas, ko noteica valsts likumdošanas nianses – uzņēmums Ukrainā nevarēja ievest produkciju gada pirmajā pusē, tāpēc to izdarīja gada beigās, bet līdz ar to arī zaudēja produkcijas apjomus gada sākumā,” skaidro “Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš.
Tomēr pieticīga izaugsme nav attiecināma uz “Olainfarm” neseno pirkumu – ceturtā lielākā Latvijas zāļu ražotāja – SIA “Silvanols” – kontrolpaketi. Līdz šim “Silvanolam”, zāļu ražotājam no dabas izcelsmes produktiem, tikpat kā nebija iestrāžu NVS valstīs. 85% no uzņēmuma kopējā gandrīz trīs miljonu eiro apgrozījuma veidoja produkcijas realizācija Baltijas valstīs. Turpmākajos gados plānots apgrozījumu palielināt vairākkārt. “”Silvanola” produkcija atradīsies augstākajā cenu segmentā. Viens no panākumu stūrakmeņiem NVS valstīs ir tas, ka ierindas iedzīvotājam mēs esam Eiropas ražotājs,” skaidro S. Lapiņš.
“Grindeks” apgrozījums 2013. gada deviņos mēnešos bija 80,4 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna tīrā peļņa sasniedza 7,8 miljonus eiro (+8%). Neskatoties uz šiem labajiem rezultātiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis Rīgas biržā iesniegtajā pārskatā atzīst, ka pērn ir bijuši vairāki projekti, kas nav nesuši gaidīto rezultātu. Iepriekš tika prognozēts, ka “Grindeks” apgrozījums 2013. gadā varētu sasniegt teju 140 miljonus eiro, kas, iespējams, nepiepildīsies.
Kredītriska vadības uzņēmuma “Coface Latvija” tirdzniecības un mārketinga direktore Sandra Smiltniece atzīmē, ka “Grindeks” ir Baltijā lielākais medikamentu ražotājs, kas veic būtiskus ieguldījumus jaunu produktu izstrādē, kas orientēti uz uzņēmuma vienu no galvenajiem noieta tirgiem – Krieviju, kā arī meklē ceļus, kā atrisināt arvien augošās kvalitātes prasības.
Arī “Rīgas farmaceitiskā fabrika” pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādījusi apgrozījuma pieaugumu – par 13% līdz 1,7 miljoniem eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš “LA” atzina, ka 2013. gadu vērtē kā stabilu, kura laikā ielikti pamati, lai šogad kāpinātu pārdošanas apjomus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Uzņēmums šobrīd strādā Baltijas tirgū, no kuriem vairāk nekā 90% veido vietējais Latvijas tirgus.
Uz Austrumiem
Zāļu valsts aģentūra ir apkopojusi statistiku, ka apmēram tikai 5% no Latvijas kopējā tirgus ir vietējo farmācijas ražotāju daļa. Piemēram, “Olainfarm” eksportē aptuveni 95% savas produkcijas. Visvairāk – 40% uz Krieviju, aptuveni 20% – uz Ukrainu, 10% – uz Baltkrieviju, 6 – 7% – uz Kazahstānu un ap 5% – uz Lielbritāniju. Perspektīvākais tirgus ir Vidusāzijas valstis – Tadžikistāna, Turkmenistāna, Kirgizstāna, arī Uzbekistāna. “Sākām strādāt šajās valstīs relatīvi nesen, pirms trim četriem gadiem. Augot iedzīvotāju labklājībai, augs arī medikamentu patēriņš,” ir pārliecināts S. Lapiņš.
“Olainfarm” veiksmīgākais izrādījies Baltkrievijas tirgus, pat neskatoties uz valūtu devalvāciju šajā valstī. “Baltkrievijā produkciju pārdodam tikai eiro. No vienas puses, devalvācijas rezultātā “Olainfarm” prece ierindas baltkrievam kļuva ļoti dārga. No otras puses, mums izdevās palielināt apgrozījumu par 35%. Palīdzēja tas, ka konkurenti pameta Baltkrieviju. Pretēji viņiem palielinājām aktivitāti šajā valstī, un rezultātā notika tirgus pārdale,” skaidro Lapiņš.
“Grindeks” tirgus sadalījums ir līdzīgs, gatavo zāļu produkcijas sektorā pirmo vietu ieņemot Krievijai un NVS valstīm, t. sk., Ukrainai. Savukārt galvenie aktīvo farmaceitisko vielu tirgi ir Eiropas Savienība, ASV un Japāna, kur saglabājas sīva konkurence. “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis stāsta, ka pērn uzņēmuma vadības sistēma saņēma atbilstošu Krievijas sertifikātu, kas atvieglo eksportu uz šo valsti. Turklāt uzņēmumā 2013. gadā veiksmīgi noritēja ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes inspekcija, kas ļaus turpināt un attīstīt substanču eksportu uz ASV.
Saprotot, ka eksports ir uzņēmuma izaugsmes pamatā, arī “Rīgas farmaceitiskā fabrika” jau pērn uzsākusi aktīvu darbu pie jaunu klientu piesaistes gan Eiropā, gan NVS reģionā. K. Bāliņš atklāj, ka šogad uzņēmums piedalīsies starptautiskā izstādē Ženēvā. Turklāt šobrīd noris sarunas ar potenciālajiem klientiem Baltkrievijā un Kazahstānā par fabrikas produktu reģistrāciju un izplatīšanas uzsākšanu šajos tirgos.
Ir riski
Vērtējot pašreizējās tendences gan zāļu ražošanas, gan tirgošanas sektoros, var prognozēt, ka attīstība saglabāsies. Piemēram, “Olainfarm” plāni 2014. gadam ir piesardzīgi. Ražotājs prognozē 17% pieaugumu pret pagājušo gadu.
Tomēr kopumā farmācijas nozares risks tiek vērtēts kā augsts ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Tas saistīts ar veselības aprūpes izdevumu celšanos un arī ar maksājumu disciplīnas pasliktināšanos nozarē, kur agrāk tādas problēmas netika novērotas. Farmācijas bizness jau sen ir kļuvis pārrobežu, un Eiropas uzņēmumu stāvoklis viļņveidīgi ietekmē arī Latvijas uzņēmumus.
“Otra nozares problēma, kas skar mūsu uzņēmumus, ir zāļu tirgu regulējošās prasības, kuru ievērošana prasa arvien lielākus naudas un laika ieguldījumus,” skaidro S. Smiltniece. Turklāt visaugstākie riski ir darbībai Krievijā – mūsu farmācijas nozares flagmaņu galvenajā tirgū. Savukārt ar vismazāko risku var strādāt Āzijas un Ziemeļamerikas valstīs, kurās diemžēl Baltijas uzņēmumi pagaidām nav pārāk aktīvi.
