Farāžs nenoiet no politiskās skatuves 0
Lai arī britu ziņās joprojām dominē breksits, traģēdija Šrilankā un Īrijā, tomēr paralēli viens no karstākajiem tematiem ir ekscentriskā politiķa Naidžela Farāža negaidītā atgriešanās un viņa Breksita partijas popularitāte. Firmas “YouGov” jaunākā aptauja liecina, ka Breksita partija varētu pārliecinoši uzvarēt Eiroparlamenta vēlēšanās ar 27% balsu, otrajā vietā atstājot leiboristus ar 22%, bet premjeres Terēzas Mejas vadīto Konservatīvo partiju, kas gadiem bijusi vadībā, nobīdot uz trešo vietu ar nieka 15%. Kā iespējams, ka pavisam jauna politiskā partija īsā laikā iegūst milzīgu popularitāti?
Politiskās konjunktūras zirgā
Breksita partija ir Apvienotās Karalistes eiroskeptiķu politiskā partija, dibināta 2019. gada 20. janvārī. Bijušais UKIP (Apvienotās Karalistes neatkarības partija) līderis Naidžels Farāžs partijai pievienojās februārī, kļūstot par tās līderi. Kā skaidro pats Farāžs, “politiski nav nekādas atšķirības starp Breksita partiju un UKIP, taču attiecībā uz biedriem atšķirība ir milzīga”, ar to domājot UKIP sakarus ar galēji labējiem ekstrēmistiem. Farāžs pameta UKIP pēc referenduma 2016. gada jūnijā, sakot, ka savu darbu ir izdarījis.
Jaunās partijas mērķauditorija ir ne tikai bijušie UKIP balsotāji, bet arī konservatīvās un leiboristu partijas vēlētāji, kuri atbalsta breksitu.
Ja salīdzinām ar citu līdzīga vecuma politisko partiju – bijušā leiborista Čukas Umunnas proeiropeisko neatkarīgo deputātu grupu “Change UK”, kas radās, atdaloties neapmierinātajiem deputātiem no abām vadošajām parlamenta partijām –, tad tā dažās aptaujās ir tikai piektajā vietā, bet citās vēl zemāk. Tiek minēts, ka milzīgā Breksita partijas popularitāte skaidrojama ar vēlētāju vilšanos breksita procesā, bet pirmā vieta iegūta ar bijušo UKIP vēlētāju atbalstu, jo pašai UKIP atbalstītāju skaits ir sarucis no 14 līdz 7%.
Kas Farāžs par putnu?
55 gadus vecais politiķis ir viens no nīstākajiem un tajā pašā laikā karstāk mīlētajiem britu politiķiem. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka breksits bez Farāža, iespējams, nemaz nebūtu noticis.
Naidžels Farāžs ir teicams, bet nereti skandalozs orators, ko viņš apliecināja Eiroparlamenta sēdē 2010. gadā, raksturojot tikko iecelto Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju, bijušo Beļģijas premjerministru, kā “zema ranga bankas ierēdni ar slapjas grīdas lupatas harismu no nezināmas valsts”.
Katra Farāža parādīšanās medijos ir pārliecinoša un labi argumentēta, tādēļ nav brīnums, ka viņa atbalstītāju pulks nesarūk.
Dīvainā kārtā konservatīvajā britu sabiedrībā informācija par viņa raibo ģimenes dzīvi – sievu un divām mīļākajām – nav spējusi nopietni iedragāt Farāža tēlu.
UKIP pamešana pēc referenduma, sakot, ka ir izdarīts viss, kas bija plānots, gan vēlētāju acīs bija teju vai nodevība, taču izskatās, ka nu aizvainojums ir aizmirsies un pravietis tiek sagaidīts atplestām rokām.
“Esmu teicis, ja jebkad atkal metīšos politiskajos kautiņos, tad nākamajā reizē jums vairs nebūs misters Jaukais Zēns, to saku nopietni! Esmu ļoti dusmīgs par to, kas ir noticis. Pirms daudziem gadiem teicu, ka vēlējos izraisīt zemestrīci britu politikā. Tagad ar jūsu palīdzību kopīgi centīsimies panākt demokrātisku revolūciju britu politikā,” tā Farāžs par savas atgriešanās iemesliem.
Plāno nosmelt citu partiju vēlētājus
Leiboristu vēlētājus Farāžs plāno pievilināt ar bijušo komunisti un “BBC Radio 4” panelisti Klēru Foksu, kura savulaik atbalstījusi īru republikāņus un iebildusi pret Īrijas Lielās Piektdienas vienošanos, kas ir pamatā stāvokļa normalizācijai Ziemeļīrijā. Viņa pati apgalvo, ka ar Farāžu var vienoties tikai vienā jautājumā – breksitā.
“Nedomāju, ka mēs, Naidžels un es, spēsim vienoties par virkni dažādu jautājumu – darbaspēka un sieviešu tiesībām, imigrāciju, sabiedriskajiem pakalpojumiem.”
Taču pats Farāžs vēlas, lai partijas mērķis būtu ne tikai izstāšanās no ES, bet arī izmaiņas politikā vispār. ”
Mums [valstī] ir divpartiju sistēma, un, ja godīgi, tad šīs partijas kalpo nevienam citam kā vien pašas sev.” Tāpat viņš arī nekautrējas paziņot, ka gatavojas nosmelt lielu daļu leiboristu balsu.
Konservatīvās partijas vēlētāju simpātijas plānots iegūt ar parlamentārieša Džeikoba Rīsa-Moga, pārliecināta Konservatīvās partijas breksita atbalstītāja, māsas palīdzību. Anunsiata Rīsa-Moga, Konservatīvās partijas biedre kopš 1984. gada, nu paziņojusi, ka Breksita partijas mērķis ir atdzīvināt demokrātiju un parādīt, ka “politiķi nav mūsu kungi – viņu pienākums ir pildīt mums dotos solījumus”.
Farāžs ir pārliecināts, ka balsojumi starp viņa bijušo partiju UKIP un jauno Breksita partiju nesadalīsies. “Normāli ļaudis Anglijas vidienē” nebalsošot par UKIP, kas, viņaprāt, ir kļuvusi “pilnībā apsēsta ar islāmu un tagad tiek saistīta ar vardarbību, kriminālu pagātni un slepkavnieciskumu”. Taču šībrīža UKIP līderis nav palicis atbildi parādā, tviterī nosaucot Farāžu par “paštaisnu liekuli”, kura partija pat neesot reāls politisks spēks. Nu ko, taisnība laikam abiem.
