Girsa fantāzijas par valodas inspektora slepkavību zem policijas lupas 25
Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš vērsies Drošības policijā (DP) ar iesniegumu, kurā lūdza izskatīt draudus amatpersonas dzīvībai un mudināšanu uz vardarbību.
Fakts ir šokējošs – lindermanieša Illariona Girsa (viņš no Lindermana partijas kandidēja pašvaldību vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidāts) profilā interneta vietnē “Facebook” publicēts naidīgs sacerējums. Tajā minēts ilggadēja valsts valodas inspektora vārds, pievienota pārsvītrota šīs konkrētās amatpersonas fotogrāfija, bet iztēlotās nogalināšanas epizodes tekstā ir vārdi “inkvizitors”, “nogalināts”, “nošauts”. Fantazēts, kas un kāpēc amatpersonu nogalina. Psiholoģiski šī fantāzija ir veids, kā zemapziņas līmenī modelēt noteiktu uzvedību, nenosvērtāku cilvēku pamudinot uz vardarbību. Drošības policija Valsts valodas centra vadītāja iesniegumu ir pieņēmusi, izvērtējusi un lēmusi par tālākam darbībām. Izvērstāku atbildi par tām DP sola dot vēlāk. Trešdien DP informēja, ka, ņemot vērā, ka iesniegumā minētie fakti attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana ir Valsts policijas kompetencē, DP pēc piekritības šo iesniegumu pārsūtījusi policijai.
Ētikas komisija neizskatīs
Bet ir vēl kāda satraucoša lieta. Par publikācijām sociālajos saziņas tīklos to lasītāji mēdz arī izteikt savus vērtējumus. Viena no personām, kas pievienojusi naidīgajam tekstam “like” (tulkojumā no angļu valodas – “patīk”), ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorante Olga Procevska. Vai tas nozīmē, ka persona, kura drīz iegūs prestižo zinātņu doktora grādu un mācīs studentus, atbalsta vardarbību?
Olga Procevska pērn kļuva pazīstama kā viena no profesores Vitas Zelčes vadītās sociālās atmiņas pētnieku grupas dalībniecēm. Tāpēc piezvanīju profesorei, lai pajautātu, kā viņa vērtē šādu doktorantes rīcību. V. Zelče teica, ka viņas sadarbība ar O. Procevsku pārtraukta jau pagājušā gada vasarā. O. Procevska ir beigusi doktorantūras teorētisko kursu, un nākamgad janvārī viņai jāiesniedz doktores darbs.
Latvijas Universitātei ir savs ētikas kodekss. Vai paust atbalstošu nostāju interneta tekstam, kas slēpti mudina uz vardarbību, nav pretrunā ar to? To jautāju LU Ētikas komisijas vadītājai Indrai Dedzei. Atbilde bija diezgan pārsteidzoša. Tā kā no manis esot saņemta tikai elektroniska vēstule bez īpašā elektroniskā parak-sta apliecinājuma, Ētikas komisija lietu ierosināt nevar. Turklāt cilvēku rīcību sociālajos tīklos Ētikas komisija nevarot ne kontrolēt, ne iespaidot, jo tā ir “pelēkā zona”, kur komentāru autentiskumu nevarot pierādīt, pauda LU pārstāve.
Pati Olga Procevska nenoliedz, ka viņa ir pielikusi atzīmi “patīk” pie paziņojuma, taču atrunājas, ka esot to darījusi emociju vadīta un šobrīd viņas attieksme jau esot nedaudz citāda. Nē, studentus uz tamlīdzīgu rīcību viņa nemudināšot.
“Pasarg Dievs, neviens nav jānogalina. Vienkārši jālikvidē VVC. Kaut vai pašu darbinieku drošībai,” tā vēsta O. Procevskas ieraksts sociālajā tīklā. Pajautāju, vai viņa joprojām tā uzskata. Atbilde – jā, VVC jālikvidē tādēļ, ka tā esot represīva iestāde un represijas integrāciju neveicinot.
O. Procevska sarunā atkārtoja to pašu, ko iepriekš paudusi internetā: “Visiem interesentiem: neatbalstu neviena nogalināšanu. Bet esmu pārliecināta, ka amatpersonas ir jāattur no antihumānas rīcības. Ja, lai atturētu kādu no antihumānas rīcības, ir populāri jānorāda uz viņa antihumānās rīcības iespējamajām sekām, tad tas ir tā vērts.”
“Bilingvālisms rullē!”
Procevskasprāt, Valsts valodas centra “antihumānā rīcība” esot tāda, ka “VVC aizliedza izsūtīt jau sagatavotus aicinājumus uz vēža skrīningu krievu valodā”. Taču tas neatbilst patiesībai. VVC vadītājs Māris Baltiņš un Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Laura Lapiņa uzsver, ka, pirms sagatavot šos paziņojumus par bezmaksas veselības pārbaudēm, darba grupa konsultējās ar Valsts valodas centru un saņēma skaidrojumu. Valsts valodas likums paredz – valsts iestādes pie iedzīvotājiem vēršas valsts valodā, izņemot likumā atrunātos gadījumus, piemēram, epidēmiju uzliesmojumos un citās dzīvības draudus radošās situācijās.
Tāpēc sievietēm uzaicinājumi uz bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm tiek atsūtīti valsts valodā. Taču vēstulēs ļoti pamanāmi ir norādīta interneta vietne, kurā atrodams vēstules tulkojums un informācija krievu valodā. Tāpat vēstulē ir bezmaksas informatīvā tālruņa numurs 80001234, pa kuru, kā vakar pārliecinājos, NVD darbinieki pēc klienta pieprasījuma visu izskaidro arī krievu valodā. Turklāt par šīm uzaicinājuma vēstulēm uz profilaktiskām pārbaudēm sievietēm atgādina gan ginekoloģes, gan ģimenes ārsti (pie kuriem, pat ja nekas nekait, reizi gadā ikviens var ierasties uz profilaktisko pārbaudi, par kuru nav jāmaksā pacienta iemaksa). Tāpēc ir nekorekts situācijas modelējums par iespējamām traģiskām sekām, ja kāda sieviete nesapratīšot valsts valodā sūtīto paziņojumu.
Bet īstais iemesls ir politisks, jāsecina, lasot vēl citus O. Procevskas ierakstus sociālajos tīklos. “Neviens jau neaicina izsūtīt atsevišķus paziņojumus krievu valodā. Bilingvālus. Bilingvālisms vispār rullē.” Doktorante uzskata: “Pilsonība visiem patiešām būtu taisnīgi, par divvalodību es vēl domāju, sliecos atbalstīt ofic., ne 2. valsts valodas statusu.”
Sarunā Olga sacīja – viņa esot par bilingvālismu, jo tas, kā rādot pētījumi, samazinot “vecuma demences” varbūtību. Tad varbūt tā vietā, lai vērstos pret VVC, vērtīgāk būtu censties pārliecināt tikai vienu valodu protošos cilvēkus kaut drusku tomēr pamācīties arī valsts valodu.
