Kaspars Barons: Faktorings – arvien populārāka alternatīva 0
Kaspars Barons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan faktoringa apjoms Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājies par 30%, 2019. gadā sasniedzot 805 miljonus eiro, tomēr starptautiskās faktoringa asociācijas “Factors Chain International” dati liecina, ka faktoringa izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Salīdzinājumam, Igaunijā pēdējo septiņu gadu laikā kopējais faktoringa apjoms ir palielinājies līdz 3,9 miljardiem eiro un ir teju piecreiz lielāks nekā Latvijā, bet Lietuvā – līdz 3,4 miljardiem eiro, tātad gandrīz četras reizes vairāk.
Kaut arī faktoringa apgrozījums ik gadu Eiropā pieaug par vairākiem desmitiem procentu un izaugsme vērojama arī Latvijā, mazo un vidējo uzņēmumu vidū šis alternatīvās finansēšanas veids joprojām netiek pietiekami novērtēts.
Faktorings Eiropā un pasaulē ir viens no perspektīvākajiem un straujāk augošajiem alternatīvās finansēšanas veidiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū. Pēc būtības faktorings ir finansēšana pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, kas nozīmē tūlītēju naudas ienākšanu uzņēmuma kontā, negaidot uz kavēto rēķinu apmaksu. Atšķirībā no bankas aizdevuma faktorings neprasa ieķīlāt mantu vai uzņemties saistības uz ilgāku laiku.
Vienīgā ķīla ir debitoru parāds jeb līdzekļi, kas jāsaņem no pircējiem. Izmantojot faktoringu, līdz 90% no izrakstīto rēķinu summas uzņēmums saņem uzreiz un naudu var likt lietā bez kavēšanās. Būtiski, ka visi rēķini, kas tiek finansēti, tiek apdrošināti. Tas nozīmē – ja rēķinu neapmaksās klienti, to apmaksās apdrošinātāji.
Pastiprinoties banku regulējumam, aizdevumu saņemšana no bankām kļūst sarežģītāka un arī dārgāka. Finansējuma pieejamība joprojām ir vissvarīgākā problēma 10% mazo un vidējo Latvijas uzņēmumu, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šī problēma aktuāla 7% MVU, liecina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas apsekojuma par finansējuma pieejamību MVU 2019. gada dati.
Bieži MVU finansējums nepieciešams, lai stabilizētu naudas plūsmu, ko izraisa klientu kavētie maksājumi. Pēc “Factris” datiem, Latvijā uzņēmumu rēķinu apmaksas termiņš vidēji ir 52 dienas, taču tie var būt pat vairāki mēneši. Lielākie “kavētāji” rēķinu maksāšanā ir būvniecības, būvmateriālu pārdošanas, vairumtirdzniecību un konsultāciju sniegšanas uzņēmumi.
Ja uzņēmuma klienti regulāri paliek parādā un šādu klientu ir daudz, uzņēmums var saskarties ar nopietnām grūtībām izpildīt saistības pret kreditoriem un darbiniekiem, sabojājot kredītvēsturi un biznesa reputāciju. 57% MVU Latvijā atzīst, ka ir piedzīvojuši problēmas aizkavētu maksājumu dēļ, turklāt 15% aptaujāto ar tām saskaras regulāri. Faktorings jeb rēķinu finansēšana šādās situācijās efektīvi palīdz uzņēmumiem iegūt apgrozāmo kapitālu darbības attīstībai.
Ieguvumi no faktoringa uzņēmējam ir vairāki. Mainīgajos tirgus apstākļos tiek nodrošināta nepārtraukta biznesa darbība, palielinās iespēja koncentrēties uz biznesu, nevis parādu menedžmentu, kā arī tiek izslēgts risks, ka neparedzētu apstākļu dēļ jāpaliek vispār bez ienākumiem.
Visaktīvāk rēķinu finansēšanas pakalpojumus Latvijā izmanto vairumtirdzniecības, telekomunikāciju un transporta nozarēs strādājošie uzņēmumi. Visbiežāk MVU faktoringa finansējums nepieciešams ražošanas izejvielu iegādei ar izdevīgākiem nosacījumiem, lai uzlabotu esošās ražošanas iekārtas vai attīstītu produktus, liecina “Factris” pieredze.
Lūk, daži piemēri no dzīves. Jauns uzņēmums pārdošanas nozarē saņēma 30 000 eiro vērtu pasūtījumu ar apmaksas termiņu 60 dienas, taču uzņēmumam šī darba veikšanai bija tikai 7000 eiro. Piesakot faktoringa finansējumu, pasūtījuma izpildei tika piešķirti 70 000 eiro, kas uzņēmumam veiksmīgi ļāva izpildīt saistības.
Cits piemērs – uzņēmumam tika apturēta kredītlīnija bankā, jo nozare tika atzīta par riskantu. Lai glābtu biznesu, klients pieteica faktoringu un pēc divu dienu izvērtējuma saņēma lielāku finansējumu nekā iepriekš bankā. Tas īsā laikā ļāva nostabilizēt finanšu plūsmu, un šobrīd klients biznesa finansēšanai izmanto tikai faktoringu.
Faktoringa potenciālu Latvijā apliecina tas, ka šī finansējuma veida un IKP attiecība ir tikai 3%, bet daudzās ES valstīs tas ir padsmitos procentu.
* starptautiskās faktoringa pakalpojumu sabiedrības “Factris” izpilddirektors Latvijā
