– Ierēdņiem taču vajadzētu prasīt zināšanas, nu vismaz pabeigtu augstāko izglītību, tad beigtos vaimanāšana, ka valsts pārvaldē strādā daudz studentu. Vai ierēdņiem nav jāliek eksāmeni? 60
– Pats par sevi saprotams, ka ierēdņiem nepieciešama augstākā izglītība. Diemžēl problēmas sākas vispārējā izglītībā. Ja skolēni vairs neanalizē tekstus, neveido domu paši, bet to dara no internetā izlasītiem tekstiem, tas rāda, ka domāšana nav attīstīta. Studējot augstskolā, to nav iespējams mainīt.
– Tas, ko sacījāt par budžeta apspriešanu Saeimā, man rosina jums vaicāt kā partijas vadītājai – vai tajā tuneļa galā ir gaisma? Jūs vadāt jaunu partiju. Mēs ceram uz ko derīgu.
– To var izdarīt tikai tad, ja tu pats piedāvā priekšlikumus, kā būtu jāstrādā parlamentam. Mūsu partijas iniciatīva ir izveidot valstī augsta līmeņa smadzeņu centru – stratēģiskās plānošanas un analīzes biroju. To vajadzētu darīt uz Pārresoru koordinācijas centra bāzes, piesaistot zinātniekus un ekspertus, kuri stratēģiski spētu analizēt valstī notiekošos politiskos procesus. Pakāpeniski ienesot šāda veida domāšanu, daudz ko varētu mainīt pozitīvā virzienā. Par šo priekšlikumu runāju parlamenta plenārsēdē. Visi, kas kāpa tribīnē pēc manas uzstāšanās, to atbalstīja. Kopā ar saviem kolēģiem neatlaidīgi uzturēšu šo ideju. Tas ir veids, kā panākt, ka diskusija ir citā līmenī – par valstī fundamentāliem jautājumiem, nevis sīkiem, tehniskiem precizējumiem.
– Vai analīzes birojs norādītu uz nelietderīgiem, nemotivētiem valsts budžeta tēriņiem?
– Analīzes birojam vajadzētu būt kā palīgstruktūrai Saeimā, kas palīdz objektīvi izvērtēt procesus. Tai vajadzētu būt stratēģiski domājošai analīzes institūcijai, kurai būtu jāstrādā nepārtraukti, nevis tikai tad, kad parlamentā iesniegts budžets.
