Foto – Timurs Subhankulovs

– Neviens neatbild par to, ka nav aprēķināts, cik izmaksās Latvijai šī piedalīšanās “EXPO 2015” Milānā. Vai no tā projekta būs arī atdeve, nevis tikai naudas tērēšana. Tam ir jāparādās budžeta dokumentā. Daudzās valstīs tas tiek prasīts. Pirms vairākiem gadiem analizēju, kā budžetu veido citās valstīs, un konstatēju, ka budžeta likumā ir izsmeļoši paskaidrots, kas katrā programmā tiks izdarīts, kā, mainoties nosacījumiem, var mainīties, piemēram, inflācija un citi nosacījumi. Tur nepastāv brīva iespēja parlamentā apstiprināt vienu summu, bet pēc tam izpildvarai to pārdalīt, kā ienāk prātā, tādējādi “atrodot” šim brīdim vajadzīgās summas.

Ja agrāk, apstākļiem mainoties, vajadzēja kādu pozīciju budžetā samazināt vai palielināt, bija jānāk uz Saeimu, jo vajadzēja skaidrot, kāpēc mainās izdevumu pozīcija, un bija pat nepieciešams parlamenta balsojums. Tagad Ministru kabinets pats drīkst diezgan brīvi pārdalīt līdzekļus starp ministrijām un programmām bez parlamenta piekrišanas. Saeima ir pieņēmusi budžetu, un tai vairs nav nekādas darīšanas, kas ar to notiek.

– Vai tādā gadījumā Valsts prezidenta Bērziņa idejas par izpildvaras stiprināšanu nav bīstamas, ja tās pastiprinās Ministru kabineta diktatūru?

– Rīcības brīvību var iedot profesionāliem cilvēkiem ar augstu ētiku un atbildību. Ja cilvēkam ir maz zināšanu vai viņš nav godprātīgs savā rīcībā, viņš ir jāreglamentē.

– Tātad nevar vis, kā prezidents vēlētos. Pēc jūsu sacītā, ne Finanšu ministrija, ne citas ministrijas nav spējīgas nodrošināt ne šādu godīgumu, ne kompetenci?

– Lai arī cik sāpīgi to atzīt, kompetence valsts pārvaldē arvien pazeminās. To spriežu pēc tā, ko ierēdņi spēj paskaidrot komisijas sēdēs par sagatavotajiem dokumentiem. Ja ierēdnis ir parakstījis dokumentu un nespēj atbildēt uz jautājumiem par dokumenta saturu, tad jāatzīst, ka viņš nav kompetents.

– Vai mēs tomēr neesam netaisnīgi pret ierēdņiem? Vai nav tā, ka tie politiskie izrīkotāji pavēl izdarīt to un to, norādot, ka prātot – tā nav ierēdņu darīšana?

– Ierēdnim jābūt godprātīgam. Bet, ja liekas normāli, ka var uzrakstīt tekstu, sagatavot dokumentu, kaut viņš absolūti no tā neko nesaprot un nespēj saturiski izskaidrot, kas tajā dokumentā ir rakstīts, tas nozīmē, ka ierēdniecībā ir lielas problēmas. Pazudusi neērtības sajūta par to, ka man bija jāzina un es centīšos pēc iespējas ātrāk rast atbildi.

Valsts prezidenta iniciatīvas par valsts pārvaldes profesionālu stiprināšanu ir ļoti nepieciešamas. Bet tām jāiet kopā ar parlamenta izpratni, ka Saeimai ir jābūt prasīgai pret izpildvaru. Ja parlaments pieņems visu, ko izpildvara atnes, neiedziļinoties ne kvalitātē, ne uzstādot savus noteikumu, izpildvara arī nekļūs kompetentāka, jo jutīsies komfortabli vidē, kurā tā atrodas.