Fakti, latu atceroties 0
Latvija aizvada pēdējās dienas, kad vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis valstī ir lats. Jau no 1. janvāra norēķināsimies ar eiro. Tātad Latvijā atkal sākušies jauni naudas laiki.
Šajā lappusē atgādināsim dažus interesantus faktus par latu (arī par to, kas bija maksāšanas līdzeklis starpkaru Latvijā), kas lasāmi “LA” izdevniecības sarūpētajā grāmatā “Naudas laiki Latvijā”. Šo izdevumu kā dāvanu saņems visi “Latvijas Avīzes” abonenti, kuri laikrakstu nākamajam gadam abonējuši vismaz četriem mēnešiem, sākot no janvāra.
Diskusijās par Latvijas valsts valūtas nosaukumu, pirms nonāca līdz latam un santīmiem, tika izskatīti arī šādi vienību nosaukumu piedāvājumi: velta un imantas, līga un dailas, saule un austras, latva un omas, dižā un sīkās, ozols un zīles, pūķis un rūķi.
Latvijas rubļa periods noslēdzās un lata laiks iestājās 1922. gada 3. augustā. Valūtas stabilitāti garantēja Valsts zelta fonda rezerves, kuru vērtība tajā brīdī bija 12 752 735, 20 lati. Fondā atradās zelts, sudrabs un citi dārgmetāli.
Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvija emitēja 10; 20; 25; 50; 100 un 500 latu banknotes. Sākumā 100 latu banknotes ar Riharda Zariņa zīmējumu iespieda uz Līgatnē izgatavotā papīra, tomēr izrādījās, ka šo naudu viegli viltot, tādēļ nākamās banknotes pilnībā pasūtīja Anglijā. Vienīgi 1939. gadā Ls 100 iespieda Latvijas Vērtspapīru spiestuvē.
Kuriozs ir 1929. gada Ls 500 banknotes zīmējums, jo uz tā redzama tautumeita Nīcas tautastērpā, bet… olīvzaru ietvarā.
Par 1938. gadā iespiesto Ls 25 banknoti, uz kuras varēja redzēt plostu Daugavā ar pieciem plostniekiem, tautā mēdza jokot: “Kur sestais plostnieks?” Atbilde: “Sestais plostnieks ir Kārlis Ulmanis ūdenszīmē.” Savukārt 1939. gada Ls 100 naudaszīmē redzamajā zemniekā daudzi saskatīja kara ministru ģenerāli Jāni Balodi jaunībā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lata banknošu konkursā iesniedza vairāk nekā 20 projektu. Pārsvarā tie bija mēģinājumi atdarināt pirmskara naudaszīmes. Bija piedāvājumi attēlot Latvijas Valsts prezidentus, ievērojamākos kultūras ļaudis: Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu, Garlību Merķeli, arī Brīvības pieminekli. Daļa pēc izskata atgādināja spilgtas preču zīmes vai etiķetes.
Naudaszīmju sižetu risinājumu komisija nolēma atteikties no vēsturisku personu attēlojuma uz atjaunotā lata banknotēm. Izņēmums bija vienīgi Krišjānis Barons uz simtlatnieka. Pārējās naudaszīmes risinājumiem izmantoja latviskās vides un garīgās kultūras simbolus un krāsas.
Līdzīgi kā 1919. gadā, arī 1992. gadā lats netika ieviests uzreiz, jo vēl vajadzēja iziet no PSRS rubļa zonas, samazināt inflāciju un stabilizēt valūtas kursu. Ar šo uzdevumu bija jātiek galā pārejas naudai – atkal jau Latvijas rublim. Lati atgriezās ar 1993. gada 5. martu zaļganās Ls 5 banknotes veidā.
Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše uz 1992. gada Ls 5 banknotēm parakstījās, nenorādot iniciāli. Tas īsti nepatika sabiedrībai, tādēļ uz 1996. gada drukājuma jau ir “E. Repše”. LB prezidenta dēli, mazi būdami, esot nesuši tētim papīra gabaliņus un lūguši: “Tēti, paraksties, tad tā būs nauda!”
