Facēlija – nektāraugs un zaļmēslojuma kultūra 0
Aldis Jansons, Dr.agr., LLU Zemkopības institūta vadošais pētnieks
Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.) Latvijā ir kultūra svešzemniece, jo Latvijā dabiskos apstākļos tā nav sastopama. Lielākā sugu daudzveidība savvaļā ir Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Eiropā visplašāk ir izplatīta parastā facēlija, bet kopumā pazīstamas līdz 200 facēliju sugas. Latvijā to audzē jau sen, publikācijas par tās izmantošanu galvenokārt biškopībā atrodamas 20. gs. vidū. Facēlija ieņem vadošo lomu starp kultivējamiem nektāraugiem, jo tās izmantošana ievērojami kāpina ikvienas dravas ražību.
Morfoloģiskās pazīmes un bioloģiskās īpašības
Facēlija ir viengadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs, kas sasniedz līdz 90 cm garumu. Tās stumbrs ir labi attīstīts, zarains, pie pamata koksnains, klāts ar asiem matiņiem. Vienam labi attīstītam augam var būt līdz 20 sānzariem, uz kuriem ir daudz ziedu čemuru. Lapas sakārtotas spirāliski, plūksnaini šķeltas vai dalītas, plūksnu mala robaina.
Ziedi ir uz īsiem ziedkātiņiem ar piecām saaugušām vainaglapām, veidojot garu vainaga stobriņu. Ziedi ir gaiši zilā vai zili violetā krāsā, sakopoti daudzziedu vārpveida ziedkopās (čemuros). Spēcīgākā ziedkopa ar lielākiem ziediņiem veidojas uz galvenā stumbra, bet uz sānu zariem tās ir mazākas. Katrā ziedkopā var būt 40–50 ziediņu, kur katrā ir pa piecām putekšnīcām. Ziedputekšņi ir tumši violetā krāsā. Auglis ir brūna olveida pogaļa.
Vienā gramā ir līdz 700 sēklu, bet 1000 sēklu masa ir ap 2,5 gramiem.
Facēlijas augšanas prasības un agrotehnika
Facēlija nav izvēlīga augsnes īpašību ziņā. To var audzēt dažādās vietās: piedravas lauciņā, augļkoku rindstarpās, piemērotos, neapgūtos laukos netālu no dravas, izmantot kā starpkultūru, zaļmēslojumu u. c. Taču lietderīgāk izvēlēties saulainu vietu un normālus augsnes apstākļus. Iekoptās, mēslotās mālsmilts augsnēs tā bagātīgāk un ilgstošāk zied un labāk izdala nektāru.
Facēlija ir atsaucīga pret minerālmēslu lietošanu. Tad katram augam veidojas ievērojami vairāk ziediņu un, protams, arī medus raža ir lielāka. No 1 ha mēslota facēlijas lauka var novākt tikpat daudz medus ražas kā no 2 ha nemēslota lauka, tā ka mēslošanas lietderīgumu šeit var katrs aprēķināt pats. Ieteicamās mēslojuma devas atkarīgas no konkrētās augsnes analīzēm, bet vidēji tās varētu būt šādas: 40 kg/ha N, 80 kg/ha P2O5 un ap 60 kg/ha K2O tīrvielās.
Labākie priekšaugi facēlijas audzēšanai ir rušināmkultūras, āboliņi, jo tie atstāj no nezālēm tīrākus laukus. Facēliju var sēt vairākos termiņos (2–3), lai pagarinātu tās ziedēšanas laiku un tātad arī medus ienesumu visā vasaras garumā. Labākais sējas laiks ir pavasarī aprīļa beigās un pēc tam ik pēc 2–3 nedēļām. Sēju veic ar tādu aprēķinu, lai facēlijas uzziedētu tieši tajā laikā, kad citu nektāraugu trūkst.
Izdevīgos augšanas apstākļos facēlija uzdīgst 8–10 dienās, bet, ja augsnē trūkst mitruma, pat 15 dienās. Jaunos, tikko uzdīgušos facēlijas dīgstus ir grūti saskatīt, jo tie ir augsnes krāsā. Facēlija ir salizturīga, tās dīgsti iztur salnas līdz mīnus 4–5 oC. Veģetācijas periods ilgst 90 dienas.
Agrie sējumi sāk ziedēt no jūnija otrās dekādes līdz jūlija vidum, iegūstot līdz 300 kg/ha lielu medus ražu, bet, iesēta maija beigās, facēlija ziedēs visu jūliju, dodot ap 130 kg/ha medus.
Izsējas norma atkarīga no augšanas apstākļiem, rindstarpu attāluma un sējas laika. Sējot parastā rindsējā, izsēj 10–12 kg/ha sēklu, bet, sējot platrindās (45 cm), izsējas norma ir 6–8 kg/ha. Jāņem vērā, ka tālrindās sētie augi labāk zarojas, veido vairāk ziedkopu un ziediņu. Neiekoptās, mazauglīgās augsnēs labāk sēt parastā rindsējā. Sēklu iestrādes dziļums atkarīgs no augsnes mehāniskā sastāva: smagākās augsnēs tās jāiestrādā 1–2 cm, bet vieglākās smilts augsnēs – 2–3 cm dziļi. Sēklas obligāti jāiestrādā augsnē, jo gaisma traucē facēlijas sēklu dīgšanu. Jāiegaumē, ka gan pirms, gan pēc facēlijas sējas augsni vēlams pievelt, lai radītu labvēlīgus dīgšanas apstākļus.
Facēlijas sēklas ienākas nevienmērīgi, var būt tā, ka daļa sēklu jau ir gatavas, bet atsevišķi ziediņi vēl zied. Facēliju nokuļ ar kombainu, kad apmēram divas trešdaļas sēklu kļuvušas brūnas. Sēklu raža vidēji var būt 100–300 kg/ha, bet atsevišķos gados var sasniegt pat 500 kg/ha. Sēklas dīgstspēju saglabā divus gadus, ja mitrums ir 13–14%.
Facēlija un bites
Pēc sējas pirmie ziedi facēlijai parādās pēc 40–45 dienām, tā zied apmēram 45–55 dienas. No pirmajiem ziediņiem līdz pilnai ziedēšanai paiet 10–15 dienas, pilna ziedēšana vēl turpinās 25 dienas. Un kā šī zili violeto ziedu plantācija izdaiļo Latvijas lauku ainavu un priecē dvēseli!
Katrs facēlijas ziediņš zied divas trīs dienas, un šajā laikā to paspēj apmeklēt apmēram 20 bites. Bites ļoti draudzīgi lido uz facēliju lauku un paliek tur no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tas ir vienīgais augs (aiz avenēm), kur var sastapt bites arī pēc saules rieta. Vienā minūtē uz facēlijas ziediem var saskaitīt līdz 11 bitēm. Uz 1 ha ir apmēram 680 000 facēlijas augu un vairāk nekā miljons ziediņu, tāpēc medus raža, pēc dažādu autoru datiem, var sasniegt pat 800 kg/ha, bet vidēji 300–700 kg. Facēlijas ziedi atveras laikā no plkst. 6 līdz 20, bet intensīvāk – dienas otrajā pusē. Visvairāk bites dodas facēlijā pēc neliela lietutiņa, kad visspēcīgāk izdalās nektārs. Uz facēliju bites lido gan mitrā laikā, gan vislielākajā sausumā.
No facēlijas iegūtais medus ir gaiši zaļgans vai bezkrāsains ar patīkamu smaržu un labu garšu – līdzvērtīgs liepu medum. Tas kristalizējas lēni, kārēs medus nekristalizējas, tādēļ to var izmantot bišu ziemas barībai. Bez nektāra no facēlijas bites iegūst arī putekšņus, tie ir zilā vai zili violetā krāsā.
Citi audzēšanas un izmantošanas veidi
Lai pagarinātu ziedēšanas laiku, facēliju sēj maisījumos ar citiem nektāraugiem. Sastopams griķu un facēlijas maisījums, uz 1 ha izsējot 30–40 kg griķu un 5 kg facēlijas. Sēj maija beigās. Griķi sāk ziedēt jūnija 3. dekādē un zied apmēram mēnesi, bet facēlija sāk ziedēt 40–50 dienas pēc sējas un zied līdz 55 dienām. Pēcpļaujas paliekas iestrādā augsnē kā zaļmēslojumu. Tas strukturē augsni, samazina augsnes eroziju, palielina organisko vielu daudzumu, strauji augošā lapotne nomāc nezāļu attīstību.
Ražošanā sastopams arī facēlijas un balto sinepju maisījums, ko arī sēj aprīļa beigās vai maija pirmajās dienās, uz 1 ha izsējot 6–7 kg facēlijas un 6–8 kg sinepju sēklu. Sinepes sāk ziedēt divas nedēļas agrāk nekā facēlija. Šādu maisījumu bites var izmantot 30–40 dienas. Kad facēlija noziedējusi trīs ceturtdaļu apmērā, zaļo masu nopļauj un iestrādā kā zaļmēslojumu. Šādi augsnē nonāk liela sausnas masa, bet sadalīšanās notiek lēnāk, jo augi satur daudz kokšķiedras.
Facēliju var izmantot kā virsaugu citiem daudzgadīgiem nektāraugiem – baltajam un dzeltenajam amoliņam, zilajam daglītim, ežziedei. Facēliju un bišu amoliņu sēj aprīļa beigās, maija sākumā, uz 1 ha izsējot līdz 10 kg facēlijas un 18–20 kg amoliņa sēklu. Facēlija zied sējas gadā no jūnija līdz jūlija beigām, bet amoliņš uzziedēs tikai nākamā gada jūnija vidū un ziedēs līdz augusta vidum. Ar vienu augsnes apstrādes un sējas reizi visā platībā var nodrošināt nektāra ieguvi divus gadus, kas ir ekonomiski izdevīgi.
Facēliju var sēt arī kopā ar lupīnu, ko vēlāk iear kā zaļmēslojumu. Lai gan facēlija nav tipisks zaļmēslojuma augs, audzējot to kopā ar citiem kultūraugiem, tas ir labs papildinājums augsnes auglības uzlabošanai. Drabešu pagasta ZS Kalna Smīdes veiktajos pētījumos un novērojumos noskaidrots, ka pēc iegūtā zaļmēslojuma daudzuma un kvalitātes 1 ha amoliņa, griķu un facēlijas var aizvietot kūtsmēslu daudzumu, kādu varētu iegūt no 3,3–5,3 liellopiem. Jāpiebilst gan, ka facēlijas sēklaudzētāju Latvijā ir maz un tikai atsevišķi lielo dravu biškopji piedāvā nelielus daudzumus facēlijas sēklu, ko izaudzē savos laukos.
2018. gadā LLU Zemkopības institūtā, pateicoties LAP 2014.–2020. apakšpasākuma Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem LAD 240118/P13 projekta Dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšana un izmantošana finansējumam, tika iekārtots demonstrējuma izmēģinājums, kas turpināsies vēl trīs gadus. Demonstrējuma mērķis ir praktiski nodemonstrēt, parādīt risinājumu, kā nodrošināt bitēm maksimāli garu barošanās periodu, augus nodrošināt ar slāpekli un augsni – ar trūdvielām. Visus interesentus, sekojot informācijai, aicinām apmeklēt mūsu lauka dienas Skrīveros un Burtnieku novada ZS Adzelvieši.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops februāra numurā
