Gunārs Nāgels: “Facebook” un Austrālijas karš ir tikai sācies 0
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa – “Facebook” ir “pārtraucis draudzību” ar Austrāliju (angl.: “unfriend”) . Atbildot uz Austrālijas valdības plāniem likt “Facebook” maksāt par mediju uzņēmumu ziņu publicēšanu, “Facebook” apturēja visu ziņu mediju līdzdalību Austrālijā – Austrālijas mediju materiāli visi pazuda no “Facebook”, un Austrālijā vairs nebija iespējams redzēt citu ziņu materiālus.
Tas viss notika uzreiz nākamajā dienā pēc tam, kad Austrālijas parlamenta apakšpalāta (“House of Representatives”) pieņēma trešajā lasījumā “Ziņu mediju un digitālo platformu obligāto kaulēšanās kodeksu” (“News Media and Digital Platforms Mandatory Bargaining Code”).
Pasaulē to saprata kā bezkaunīgās lielfirmas “Facebook” kaujas gājienu pret mazo Austrāliju, kura tikai centās prasīt taisnīgo daļu no “Facebook” milzīgās peļņas. Piemēram, 2019. gadā “Facebook” ieņēma 674 miljonus dolāru no Austrālijas reklāmām, bet samaksāja Austrālijā zem 17 miljoniem dolāru nodokļos.
Pasaulē šo likumu uzskata par precedentu, un tāpēc arī ir lielā interese.
Manuprāt, likums nav labs ne no praktiskas, ne loģikas puses. Skaidrs, ka ir jādara kaut kas, lai “Facebook” godīgāk maksātu nodokļus. Pirmais solis jau sperts – 2020. gadā ASV Ieņēmumu dienests iesūdzēja “Facebook” par to, ka tas izmanto savas holdinga sabiedrības Īrijā, lai minimizētu nodokļu maksāšanu.
Pagājušā gada decembrī “Facebook” sācis izbeigt savu Īrijas firmu darbību.
Austrālijas likums neuzrunā nodokļu jautājumu un neparedz nekādus maksājumus Austrālijas valstij. Tas uzliek par pienākumu digitālām platformām vienoties ar lielām ziņu organizācijām (ienākumi virs 150 000 dolāru) par cenu, ko tās maksās ne tikai par ziņu ievietošanu, bet pat par vienkāršu saiti uz kādu rakstu. Ja abas puses nevar vienoties par cenu, tad tas tiek nodots obligātai arbitrāžai.
Kāpēc šāds likums radies? Salīdzinājumā ar citām demokrātijām Austrālijas mediju uzņēmumiem ir ļoti liela ietekme uz valsts darbību.
Pirms daudziem gadiem bija likumi, kuri nodrošināja mediju dažādību, neatļaujot vienam uzņēmumam savākt vairākus laikrakstus, radio un televīziju kanālus, bet tas sen ir atmests un gandrīz visi komerciālie ziņu mediji visā kontinentā ir divu uzņēmumu rokās: “News Corp Australia” un “Nine Entertainment Co”.
Šīs organizācijas brīvprātīgi ievieto savas lapas “Facebook” un aicina saviem lasītājiem dalīties “Facebook” ar saitēm uz pašu rakstiem. “Facebook” “draudzības pārtraukšanas” solis nekādi neietekmē ziņu organizāciju pašu mājas lapas, tas tikai atņem tām brīvo reklāmu. Un tagad grib vēl iekasēt no “Facebook”. Skaidrs, ka “karš” ir tikai sācies.
