“Facebook” cer satricināt finanšu pasauli 3
Pasaulē lielākais sociālais tīkls “Facebook” paziņojis par savas digitālās valūtas jeb kriptovalūtas “Libra” izstrādi. “Facebook” to izstrādājis ar vēl 27 pasaules mēroga uzņēmumiem, piemēram, “MasterCard”, “Visa”, “PayPal”, “eBay”, “Uber”, “Spotify”, “Coinbase” u. c.
“Facebook” paziņojis, ka jaunais norēķinu tīkls miljoniem “Facebook” lietotāju ļaus veikt finanšu darījumus visā pasaulē dažādās mobilajās lietotnēs.
Īpaši jaunais norēķinu rīks būs domāts tiem, kam ir viedtālruņi, taču nav kontu tradicionālajās bankās. Tomēr pagaidām zināms, ka no nākamā gada “Libra” būs pieejama tikai aptuveni 12 valstīs. To ierobežo tas, ka jaunajai valūtai nāksies ievērot katras valsts likumdošanu. Tomēr domājams, ka ar laiku “Librai” varētu izdoties kļūt par globālu produktu.
Tā kā nevienai pasaules bankai nav piekļuves tik daudz potenciāliem klientiem kā “Facebook”, pastāv iespējamība, ka “Libra” būtiski sapurinās tradicionālo banku un norēķinu sistēmu. Tieši mazāk attīstītās valstis varētu kļūt par galveno “Libras” tirgu.
Piemēram, nav grūti iedomāties “Libras” popularitāti Venecuēlā, kurā politiskās un ekonomiskās krīzes dēļ vietējā valūta šobrīd piedzīvo hiperinflāciju.
Vēl daudz jautājumu
“Libras” pamatā ir Ženēvā atrodošās bezpeļņas organizācijas “Libra Association” tehnoloģija. Sākot no nākamā gada, lietotājiem būs iespēja iegādāties jauno valūtu, to uzglabājot digitālajā makā, ko sauc par “Calibra”. Tā savukārt būs reģistrēta ASV Finanšu noziegumu un apkarošanas tīklā “FinCEN” kā finanšu pakalpojumu nodrošinātājs. Produkts ir izstrādāts kā augstas kvalitātes norēķinu līdzeklis ikdienas maksājumiem, pārrobežu maksājumiem un mikropārskaitījumiem. Pagaidām gan nav zināms, kā tiks aizsargāti patērētāji un personu dati.
“Libras” projektu vadītājs Deivids Markuss jau atzinis, ka “Libra” ar valsts iestādēm dalīsies ar informāciju par lietotājiem, līdz ar to tā distancēsies no kriptovalūtu anonimitātes – vienas no tām lietām, kas kriptovalūtas padara unikālas un tās lietotājus piesaistīja idejai. Nav zināms arī tas, kur iemaksātā valūta tiks glabāta, kā arī tas, kā kompānija plāno izvairīties no tādām straujām valūtas svārstībām, kādas piedzīvojis “Bitcoin”.
“Facebook” to cer novērst, piesaistot “Libras” vērtību starptautiskam valūtas grozam, kurā būtu ASV dolārs, sterliņu mārciņa, Japānas jena un eiro.
Finanšu analītiķi norāda, ka “Librai” ir potenciāls kļūt par vienu no galvenajiem “Facebook” peļņas avotiem. Ne par velti pēdējo gadu laikā kompānija pieņēmusi darbā virkni bijušo norēķinu sistēmas “PayPal” darbinieku un kriptovalūtas ekspertu. Tāpat kompānijai izdevies iegūt daudzu finanšu nozares kompāniju atbalstu. “Libra” izmantos tādu pašu verifikācijas un krāpšanas novēršanas procesu, kādu izmanto bankas un kredītkaršu lietotāji. Lai cīnītos ar krāpniecību, “Libra” izmantos īpašu automātisku krāpniecisku darbību atpazīšanas sistēmu. Savukārt, ja hakeru uzbrukumā kādi klienti tomēr tiks apkrāpti vai apzagti, “Facebook” zaudēto naudas summu sola atmaksāt.
Runājot par datu izmantošanu, “Facebook” sola, ka “Libras” bizness būs pilnīgi autonoms no “Facebook” kā sociālā tīkla un tā lietotāju dati netiks izmantoti “Libras” labā. Kritiķi gan norāda, ka “Facebook” pagātnes grēki uz to liek raudzīties skeptiski.
Banku un finanšu vidē satraukums
Jau neilgi pēc paziņojuma par “Libras” izstrādi “Facebook” saskāries ar politisko spiedienu no vairākām Eiropas valstīm, kā arī ASV, tām pieprasot kompānijas stingrāku regulāciju.
Piemēram, Francijas finanšu ministrs Bruno Lemārs paziņojis, ka “Librai” nevajadzētu kļūt par tradicionālās valūtas aizvietotāju. “Tā nevar, un tas nedrīkst notikt,” intervijā radiostacijai “Europe 1” izteicies Lemārs. Viņš arī licis septiņu lielāko Eiropas valstu centrālo banku vadītājiem uz kārtējo Eiropas centrālo banku vadītāju tikšanos jūlijā sagatavot pārskatu par “Libru”.
Lemāru satrauc klientu privātums, naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riski. “Viņu plāns ļaus viņiem ievākt vēl vairāk datu, kas tikai palielinās mūsu apņemšanos kompāniju regulēt arvien stingrāk,” sacīja Lemārs.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Markuss Ferbers norādījis, ka “Facebook”, kam ir vairāk nekā divi miljardi klientu, līdz ar “Libras” izveidi kļūs par “ēnu banku”.
Anglijas Bankas vadītājs Marks Kārnijs gan nav bijis tik nosodošs, Eiropas Centrālās bankas ikgadējā simpozijā Portugālē uzsverot, ka banku vadītājiem uz jaunām lietām jāskatās ar atvērtu prātu, cenšoties tās laika gaitā izmantot savā labā. “Facebook” vadītājs Marks Zakerbergs ir ticies ar Kārniju un solījis, ka kompānija ar “Libras” palīdzību necentīsies apiet esošās banku regulas, tā vietā nodarbojoties ar esošo regulu uzlabošanu un inovācijām.
