Visi valdītāji allaž alkatīgi vēlējušies piesavināties slepenās zinības un sabiedrībai kopumā padarīt tās aizliegtas. Īpaši centīgi šajā jomā bijuši tieši asinskārie kristieši, jo ikviens, kura rokās ir reālā vara, saprata, ka, nododot šīs zinības tautas masām, viņi acumirklī un uz visiem laikiem zaudēs savu varu. Tā tas vienmēr ir bijis, un tā tas ir arī mūsdienās. 1
To katrā ziņā labi atceras nobriedušie un ar patiesu dzīves pieredzi apveltītie mūspuses ļaudis, kuri pietiekami lielu daļu apzinātās dzīves nodzīvojuši padomju dzīves telpā. Un tajā laikā boļševiku specdienesti (VDK) patiešām aktīvi un slepeni nodarbojās ar pētījumiem parapsiholoģijas jomā. Krievu aktīvākie pētnieki vēsta, ka patiesībā vēl joprojām Urālos, Sibīrijā, kā arī Baikāla ezera un Kaspijas jūras dzīlēs darbojas veselas slepenas pazemes pilsētas.
Šeit svarīgs ir mazāk dzirdētais jēdziens enioloģija. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados VDK īpaši dienesti izstrādāja metodikas, kas iegūlušas dažādu ar apziņas paplašināšanu saistītu skolu pamatā (DENIR, ENIO un tamlīdzīgas). Taču 80. gados, tā dēvētās Gorbačova pārbūves laikā, visas šīs zinības izgāja ārpus specdienestu kontroles. Cita starpā pašu krievu ezoteriķi pauž, ka perestroika ar sekojošu PSRS sabrukumu arī ir viens no šo slepeno izstrādņu projektiem, kas tapis jau 60. gados…
Tādā veidā visas šīs specdienestu zinības ieplūda tautas masās. Agri vai vēlu tam tā vajadzēja notikt jebkurā gadījumā, jo pasaules vēsture apliecinājusi, ka tādas lietas nav privatizējamas un turamas tikai viena vai dažu valdītāju rokās. Zinībām nevajadzētu būt slepenām, to vienīgais nolūks ir kalpošana sabiedrībai. Un tādā veidā postpadomju telpā paspruka vaļā šis džins, sākās dažādas straumes, virzieni, tapa atbilstoša literatūra.
