Ezotēriskais spēks: visi vēlas slepenas zinības 1
Pētnieku rīcībā nav pilnībā drošu un ticamu vēsturisku faktu par to, kad tieši radusies ezoterika. Zināms vien tas, ka Senās Ēģiptes, Šumeras, Akādijas priesteri pārzināja tā dēvētās slepenās zinības. Ezoterikas vecumu lēš uz aptuveni pieciem, bet varbūt pat uz vairāk nekā desmit tūkstošiem gadu. Senās leģendas pauž, ka pirms teiksmainās Atlantīdas bojāejas zinātnieku (priesteru) grupa sakopojusi visas savas tautas zināšanas un paspējusi nostiprināties Nīlas deltā, tādējādi liekot pamatus ēģiptiešu civilizācijai. Atbilstoši Senās Ēģiptes leģendām dievs Tots (Hermess Merkūrijs Trismegists) bija pēdējais Atlantīdas priesteris, kurš Ēģiptē izveidojis izdzīvojušo atlantu koloniju un sarakstījis vismaz 30 000 manuskriptu, kuros bija apkopoti visi bojā gājušās nācijas zinātniskie priekšstati par šo pasauli.
Savukārt aptuveni tajā pašā laikā bojā gājušās ziemeļu valstības, ko mūsdienu pētnieki dēvē par Hiperboreju, izdzīvojušie priesteri radīja seno āriešu mantojumu. Matemātika, numeroloģija, fizika, alķīmija – to visu viņi paņēma sev līdzi jaunajā pasaulē.
Taču kādā mirklī kaut kas aizgāja greizi, jo gan Atlantīdas, gan Hiperborejas izdzīvotāji parūpējās par to, lai zinības būtu pieejamas tikai izredzētajiem. Senatnes zinību mantotāji jeb bojā gājušo valstību izdzīvojušie priesteri tās sāka izmantot tikai savās interesēs, izveidojot ideoloģisku mācību jeb reliģiju, kuras vienīgais nolūks allaž bijis tikai un vienīgi tautas masu pakļaušana un turēšana paklausībā. Priesteri prasmīgi izveidoja reliģiju vienkāršajiem cilvēkiem, un tā bija balstīta aprobežotības un baiļu sludināšanā, kas vēlāk iegūla arī mūsdienu masonu ložu un slepeno ordeņu pamatprincipos.
