“Viss ir mūsu pašu rokās.” Saruna ar Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieci Sandru Ežmali 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latgalē joprojām ir ievērojami augstāks bezdarba līmenis un zemāks vidējais atalgojums nekā pārējos Latvijas reģionos.
Pozitīvs izņēmums ir Rēzekne, kurā gan atalgojuma, gan bezdarba līmenis un IKP uz vienu iedzīvotāju ir tuvu valstī vidējiem rādītājiem. To palīdz panākt arī 1997. gadā izveidotā Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona (RSEZ).
Kā visu reģionu pacelt vismaz Rēzeknes līmenī – saruna ar RSEZ pārvaldnieci Sandru Ežmali.
Kā Rēzeknes SEZ un tajā ietilpstošos uzņēmumus ietekmējis Covid-19?
S. Ežmale: Ir uzņēmumi, kurus vīruss skāris mazāk, ir uzņēmumi, kuru darbs ietekmēts ievērojami. Labāk šo laiku pārdzīvojuši tie uzņēmumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, piemēram, “Rēzeknes dzirnavnieks”, kas uzglabā minerālmēslus, graudus.
Savukārt tiem, kam galvenie sadarbības partneri ir ārvalstīs, gājis smagāk. Samazināti ražošanas apjomi, atlaisti darbinieki, samazinātas algas. Bet krīze skārusi visus.
Vai šajā grūtajā laikā nav vēl lielāka nozīme būšanai SEZ teritorijā, kas nodrošina dažādu veidu atlaides u. c. atbalsta mehānismus?
Nodrošinām gan nodokļu atlaides dividendēm, gan nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides. Komercsabiedrībām piešķiram atbalstu arī no mūsu komercdarbības atbalsta fonda, kas ir t. s. “de minimis” atbalsts.
Tur neapgrozās milzu summas, bet šogad uzņēmumiem būs pieejami lielāki līdzekļi.
Valdība nesen atbalstīja vēl vienas izmaiņas Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ), tostarp RSEZ, noteikumos – tagad par ieguldījumu uzskata ne tikai materiālās un nemateriālās (piemēram, patenti) investīcijas, bet arī atalgojumu par jaunradītām darba vietām.
Tas ir īpaši svarīgi tām nozarēm, kurās nav tik masīvas investīcijas tehnoloģijās, bet kur ir augsts atalgojuma līmenis un ir ļoti svarīgs cilvēkresurss. Tāda ir, piemēram, IKT joma.
Kāds RSEZ bija gads pirms krīzes?
No iesniegtajiem pārskatiem redzam, ka apgrozījums nedaudz palielinājies. Ilgtermiņa ieguldījumus paredz 11 no RSEZ esošajiem 20 uzņēmumiem, kas rāda, ka 2019. gadā uzņēmumi attīstībā investējuši gandrīz sešus miljonus eiro.
Turklāt neesam ieskaitījuši “Leax Rēzekne” par struktūrfondu naudu būvēto jauno ražotni, kur ražo detaļas elektromobiļiem.
Viņi plaši tirgo Ķīnas tirgum, ir sadarbība ar “Volvo”, “Scania” u. c. pazīstamiem auto ražotājiem. Šobrīd runājam ar vēl vienu uzņēmumu un ceram, ka arī “Viļaka 1”, kas veikusi apjomīgas investīcijas, kļūs par RSEZ dalībnieci.
Kopējais RSEZ uzņēmumu 2019. gada apgrozījums bija apmēram 105 miljoni eiro. Trīs lielākie apgrozījuši ap 60 miljoniem.
Runājot par šo gadu – skaidrs, ka pandēmijas lielāko ietekmi uzņēmumi jutīs tieši vairāk gada beigās, nevis tagad – ietekme atklājas pakāpeniski.
Kādu ietekmi Covid-19 atstājis uz visu Latgales reģionu, kurš arī bez šīs krīzes radītajām problēmām ir mazāk attīstītais Latvijā?
Īsi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas uzņēmuma “Verems” telpās notika Latgalei veltīta konference “Latvijas formula 2050” par ilgtspējīgu attīstību.
Nepatīkami dzirdēt, ka izveidojusies tāda situācija, ka Latgale ievērojami atpaliek no pārējās Latvijas.
Bet tieši Rēzeknē pēc kapitālieguldījumu pieauguma komercsabiedrībās mums ir krietni labāka situācija nekā kopējā reģionā, arī IKP aug.
Jebkurā gadījumā jāsaprot – ja situācija reģionā jau iepriekš bijusi nelabvēlīgāka, krīze situāciju ietekmēs vēl ievērojamāk – pasliktināsies atalgojums, nodarbinātība u. c. rādītāji.
Minējāt Latgales SEZ – kā šis veidojums atšķiras no Rēzeknes u. c. pilsētu SEZ?
RSEZ ir ar likumu noteikta konkrēta 1155 hektāru liela teritorija Rēzeknes pilsētā un nedaudz novadā. LSEZ nav noteiktas teritorijas, bet, ja uzņēmums plāno attīstīties un investēt Latgalē, var iesnigt pieteikumu LSEZ, kas savukārt pieņem lēmumu par kompānijas uzņemšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija beigās apstiprina konkrēto zemesgabalu kā SEZ teritoriju. Tas ļauj iegūt SEZ priekšrocības jebkurā vietā Latgalē.
Bet LSEZ nav kā vēl viens konkurents, kas var negatīvi ietekmēt Rēzeknes SEZ?
Nedomāju, ka Latgales SEZ mūs ietekmē negatīvi. LSEZ pārsvarā iestājas uzņēmumi, kas jau atrodas reģionā un izvēlējušies atkārtoti investēt attīstībā, nevis ienākuši ar jaunām investīcijām no malas.
Arī mums un kopumā visā pasaulē ir tā, ka trīs ceturtdaļas uzņēmumu veic atkārtotas investīcijas, jau esošajam uzņēmumam paplašinot darbību.
LSEZ mums sanāk kā konkurents, ja jācīnās par pilnīgi jauniem investīciju projektiem, bet par lielākajiem konkurentiem tomēr joprojām uzskatām Liepāju, Ventspili un Rīgu, kur ir ostas.
Bieži vien ir tā – ja mēs potenciālajam investoram kaut ko nevaram piedāvāt, ierosinām vērsties Latgales SEZ un otrādi.
Kopīgiem spēkiem cīnāmies par investora ienākšanu Latgalē. Mums nebūtu nekas pretī jaunu investīciju ienākšanai Maltā, Ludzā, Kārsavā u. c. Latgales pilsētās.
Bet ir RSEZ, LSEZ, otra lielākā pilsēta Latvijā Daugavpils. Kāpēc Latgalē joprojām ir sliktākā situācija?
LSEZ ir pavisam nesens veidojums, kas sāka darboties 2016. gada beigās, bet RSEZ rādītāji pierāda, ka situācija vismaz mūsu novadā ir laba.
RSEZ esošie uzņēmumi no 2014. līdz 2018. gadam attīstībā investējuši vairāk nekā 50 miljonus eiro.
Daugavpils pat 2017. gadā nebija sasniegusi Rēzeknes 2013. gada IKP līmeni. Bruto atalgojums Rēzeknes uzņēmumos ierindojas TOP20 Latvijā. IIN mūsu uzņēmumi samaksā daudz vairāk nekā jebkurš cits reģiona novads.
Ne par velti stratēģiskajos dokumentos likts uzsvars uz attīstības centriem, jo tie nodrošina arī straujāku apkārtējās teritorijas attīstību – jo attīstītāki centri, jo augstāka labklājība arī apkārtējām teritorijām.
Diemžēl neesam viss reģions – nosedzam tuvākos sešdesmit kilometrus. Pie mums brauc no Ludzas, Kārsavas, Dagdas u. c. vietām.
Vai sagaidāt arī kādus stimulējošus pasākumus no pašvaldības, valsts?
Valdības uzdevums ir veicināt reģionālo attīstību. Nav noslēpums, ka pierobežā, perifērijā ir grūtāk attīstīties – jo lielāks attālums no valsts centriem, jo attīstība ir lēnāka.
Gribētos, lai izsvērtāka valdības reģionālā politika būtu vērsta ne tikai uz Latgali, bet arī citiem reģioniem.
Bet priecē, ka notiek arī pozitīvas izmaiņas un mūsos ieklausās, piemēram, runājot par atalgojumu no jaunradītām darba vietām.
Viss ir mūsu pašu rokās – jādomā jaunas iniciatīvas un mums pašiem jāsaprot, kas var palīdzēt mums labāk attīstīties.
Ko domājat par teritoriālo reformu?
Ir pareizi veidot kopējos lielo pilsētu un apkārtējo novadu pašvaldību teritoriju plānojumus. Bet jebkurās pārmaiņās vienmēr ir kāds pozitīvais grauds – tas liek domāt citādi, izvērtēt daudzas lietas.
Pārmaiņas, kuras bieži vien no sākuma ne pārāk vēlies un saproti, motivē un liek pārdomāt līdzšinējo darbu, iespējamās izmaiņas, lai strādātu labāk un efektīvāk.
Cik daudz uzņēmumu vēl varat uzņemt SEZ teritorijā?
Novadā pārsvarā ir palikušas zaļās zonas, kur ir nepieciešams izbūvēt pievadinfrastruktūru – elektroenerģija, ūdens, kanalizācija ir problēma.
Savukārt pilsētas teritorijā viss faktiski ir sakārtots – ielas, gāzesvads, maksimāli tuvu mēģināts pievilkt elektrolīnijas, ūdensvadu, kanalizāciju, sakaru līnijas.
Mums ir apmēram 20–25 ha sakārtotas teritorijas, bet tie būtībā ir zemes gabali, uz kuriem jābūvē ražotnes, visas gatavās ēkas jau ir iznomātas. Nākotnē varētu rēķināties vēl ar 20–25 ha, bet vēl daudz jāizdara, lai tās teritorijas būtu pievilcīgas.
SEZ teritorijā ir parādījies arī viens IKT sfēras uzņēmums. Vai saredzat, ka šīs nozares uzņēmumu piesaistīšana gan RSEZ, gan kopumā reģionā varētu paātrināt attīstību?
Šī ir nozare, kurā Latvijā ir augstākais atalgojuma līmenis. Reģiona kontekstā mums ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Daugavpils Universitātē ir IKT virziens, ir profesionālā skola.
Izglītības iestādes mums ir, bet profesija ir tik globāla, ka IKT speciālists var apkalpot jebkuru vietu pasaulē, strādājot no jebkuras vietas pasaulē.
Diemžēl augstāks atalgojums daudzus aizvilina.
Labā ziņa ir tā, ka jebkurš IKT uzņēmums var šeit attīstīties un strādāt globālam tirgum, turklāt izmantojot mūsu piedāvātās atlaides.
Kas bija lielākie izaicinājumi pirms vīrusa krīzes?
Pirms Covid-19 runāja par to, ka uzņēmumi vairs nekonkurē ar produktu kā tādu, bet kopējo konkurenci vairāk ietekmē globālās piegādes ķēdes – cik tās ir veiksmīgas, konkurētspējīgas.
No tām ir atkarīga arī katra uzņēmuma konkrētā konkurētspēja.
Vēl viena lieta – tiek domāts par kopējiem regulējumiem, īpaši ostās, lai mazinātu neuzticību, kas atsevišķās valstīs ir pret brīvajām zonām.
Pat no OECD izskanējis, ka brīvās zonas nav drošas, tās izmanto negodprātīgiem mērķiem.
Labā ziņa, ka to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz SEZ Eiropā vai Latvijā, jo mums ir harmonizēta likumdošana, kas nozīmē, ka mēs ievērojam dažādus Eiropas likumus un normatīvos aktus.
Šajā gadījumā vairāk var runāt par SEZ Āfrikā, Dienvidamerikā. Kopumā visā pasaulē ir vairāk nekā 4000 speciālo ekonomisko zonu.
