“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum” 20
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lodes pagasta zemnieku saimniecībai “Kalntontes”, kam pieder viens no ražīgākajiem slaucamo govju ganāmpulkiem Latvijā, ar tiesu darbiem beigusies vēlme izpirkt ilgstoši apsaimniekoto lauksaimniecības zemi.
Strīdā iesaistīta finanšu institūcija “Altum” un tās pārvaldībā esošais Zemes fonds, iepriekšējā zemes īpašniece Maruta Voitkus-Lūkina, kā arī SIA “Meža īpašumi”.
“Kalntontu” īpašnieks Aigars Kalve un viņa dzīvesbiedre Inga ir sarūgtināti par notikušo un uzskata, ka publiski “Altum” Zemes fonds sevi pozicionē kā lauksaimniekus atbalstoša organizācija, taču realitāte esot krietni atšķirīga.
Kāda ir lietas būtība? 2005. gadā starp “Kalntontu” saimnieku un ārzemēs dzīvojošās M. Voitkus-Lūkinas pilnvaroto pārstāvi noslēgts zemes nomas līgums uz desmit gadiem, kas 2015. gadā pagarināts vēl uz desmit gadiem. Jāpiebilst, ka 2005. gadā noslēgtais līgums reģistrēts Ķoņu pagasta padomē. Taču 2021. gada maijā šis nekustamais īpašums atsavināts par labu akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” un SIA “Meža īpašumi”.
Tas nozīmē, ka “Altum” un “Meža īpašumi” bija kļuvuši par saimniecības ilgus gadus nomātās zemes īpašniekiem.
Strīds radies par 13,64 ha, un Inga Kalve uzskata, ka nekustamais īpašums saimniecībai atsavināts prettiesiski. Jāpiebilst, ka kopējā īpašuma platība ir 52 ha un saimniecība bija gatava to izpirkt visu, jo tas ir kopīpašums.
Tāpat Inga Kalve uzskata, ka 2021. gada maijā noslēgtais pirkuma līgums, kas noslēgts starp “Altum”, SIA “Meža īpašumi” un trešo personu kā pārdevēju, pārkāpj “Kalntontu” kā lauksaimniecības zemes nomnieces, kuras noslēgtais nomas līgums reģistrēts pašvaldībā, likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības.
Pēc notikušā “Kalntontu” saimnieki cēla prasību tiesā pret “Altum” un “Meža īpašumiem” par nekustamā īpašuma “Ežiņas” izpirkšanu, savukārt “Altum” tiesā iesniedza pretprasību par zaudējumu atlīdzināšanu.
Zemi vajag saimniekošanai
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Inga Kalve skaidro, ka īpašumu “Ežiņas” viņi apsaimniekojuši jau 17 gadus un šī zeme bija nepieciešama saimniekošanai – tā atrodas 200 metrus no dzīvojamās mājas, turklāt brīvju zemju apkārtnē vairs neesot.
“Šo zemi esam atkarojuši no krūmiem, atjaunojām meliorāciju, izdarījām visu, kas nepieciešams saimniekošanai. Tagad saimniekošanu lēnām pārņem dēls Mārtiņš Kalve, kuram pieder ZS “Jauntontes”, un mēs, labu gribēdami, vēlējāmies pārslēgt nomas līgumu uz viņa vārda,” stāsta Inga Kalve.
Kāpēc vispār bija jāpārslēdz līgums? Inga Kalve skaidro, ka situācija, kurā tika pieņemts lēmums par jauna zemes nomas līguma slēgšanu, izveidojusies pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) prasības.
Proti, lai nodrošinātu augu seku (kultūraugu maiņa noteiktā secībā), lai nenoplicinātu augsni un iegūtu labāku ražu, tika nolemts ar apstrādājamajiem laukiem mainīties vienas ģimenes ietvaros starp ZS “Kalntontes” un ZS “Jauntontes”. Šādu praksi tomēr nav atbalstījis LAD, kurš uzstājis, ka zemes nomas līgumam ir jābūt noslēgtam tieši ar to personu, kas piesakās platību maksājumiem.
Jāpiebilst, ka ZS “Kalntontes” nebija vajadzības pārslēgt zemes nomas līgumu, jo spēkā bija iepriekš noslēgtais nomas līgums par zemes izmantošanu līdz 2024. gada beigām un šķēršļu zemes izmantošanai nebija. Taču, lai izpildītu LAD prasības, 2021. gada 10. aprīlī ZS “Jauntontes” nolēma piedāvāt zemes īpašniecei noslēgt jaunu zemes nomas līgumu, un divas nedēļas vēlāk no zemes īpašnieces saņemts elektroniski parakstīts zemes nomas līgums, taču pēc tam sācies īsts riņķa dancis.
Maija vidū dēls saņēmis uzaicinājumu pārskaitīt zemes nomas naudu, ko arī izdarījis, taču maija otrajā pusē Kalves uzzinājuši, ka īpašums tiek pārdots.
Izrādās, ka īpašums izlikts pārdošanā vēl pirms jaunā nomas līguma noslēgšanas. Lieki piebilst, ka līdz šim samaksāto nomas naudu saimniecībai nav izdevies atgūt. “Kalntontu” saimnieki esot sazinājušies arī ar Naukšēnu novada domi, lai izklāstītu situāciju un izteiktu vēlmi pirkt zemi. Domes pārstāvji solījuši ņemt vērā saimniecības viedokli un informēt par sēdi, kurā tiks lemts par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām par labu “Altum”.
Taču vairāk nekā pēc mēneša “Kalntontu” saimnieki uzzinājuši, ka īpašums ir pārdots “Altum”. Kā pamatojumu šādai rīcībai no Naukšēnu novada domes saņemtajā paziņojumā minēts, ka jaunais noslēgtais zemes nomas līgums domē ir reģistrēts, bet, tā kā nav vēl pagājis gads kopš līguma noslēgšanas, tad “Jauntontes” neesot pirmpirkuma tiesīgi. “Mūs pilnībā ignorēja.
Mums bija zemes īpašnieces apliecinājums, ka līdz šim zemi nomāja mūsu ģimene, ko dēls nosūtīja pagastam, taču tas netika ņemts vērā,” sarūgtināta ir saimniece.
Viņa uzsver – iegādājoties nekustamo īpašumu “Ežiņas”, “Altum” juridiski ir rīkojies korekti, tomēr, ņemot vērā to, ka “Altum”, pārņemot Latvijas Zemes fondu, uzņēmās aizsargāt Latvijas zemnieku intereses saimniekot pašiem savā zemē, neesot saprotams, “kā tieši “Altum” aizsargā mūsu intereses, jo faktiski mums tiek atņemtas iespējas apsaimniekot vienu no īpašumiem, par kuru esam rūpējušies 17 gadus, un šis nekustamais īpašums piespiedu kārtā tiek nodots citam apsaimniekotājam”.
Vienīgais apstāklis, kur “Kalntontu” saimnieki saskata savu kļūdu, ir tas, ka viņi pašvaldībā neesot reģistrējuši atkārtoti noslēgto līgumu. “Altum” sevi pozicionē kā zemnieku un zemes īpašnieku aizstāvi, bet šis gadījums pierāda, ka tā nav, pēc notikušā saka Inga Kalve. Lai gan “Altum” zemi iegādājies, lai to nevarētu izpirkt ārzemnieki, tagad arī vietējie zemnieki paliekot bešā.
Mēģina izlīgt
Kalves mēģinājuši slēgt izlīgumu ar “Altum”, taču, kā apgalvo I. Kalve, finanšu institūcijas pārstāvji atbildējuši, ka nepiekrīt izlīguma slēgšanai un kā vienīgo risinājumu redz “Kalntontu” saimnieku atteikšanos no prasījuma, pēc kā tiktu atjaunota dalība izsolē uz nekustamo īpašumu “Ežiņas”.
Lai arī vēl pērn septembrī saimnieki tikās ar “Altum” pārstāvjiem un notikusi vienošanās, ka saimnieki aprakstīs visus faktus un nosūtīs finanšu institūcijai, lai ar tiem varētu iepazīstināt “Altum” valdes locekļus un padomi un, iespējams, nonāktu pie situācijas risinājuma un neturpinātu nevienam neizdevīgo tiesvedību, diemžēl kompromiss nav rasts.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” “Altum” pārvaldītā Zemes fonda vadītāja Ina Alksne skaidro, ka “Kalntontu” saimnieki sākumā pieteikušies zemi nomāt, bet vēlāk pārdomājuši un nolēmuši tiesāties. Tā kā iegādātā zeme ir kopīpašums, Zemes fonds jau sācis zemes sadales procesu, bet tiesāšanās dēļ process ir apstājies.
Tiesas lēmums tā arī nav stājies spēkā, jo Kalves to pārsūdzējuši. Alksne nesaprot saimnieku kategoriskumu, kāpēc Kalves šo zemi negrib nomāt, taču, viņasprāt, atbilde slēpjas apstāklī, kuru piemin Inga Kalve.
Proti, “Altum” piedāvātais risinājums ir iznomāt zemi uz pieciem gadiem un tad ierosināt izpirkt.
Šāds risinājums slēpj problēmu – nav zināms, kuras personas būs ieinteresētas piedalīties šī nekustamā īpašuma izsolē. Iespējams, kāds no lielajiem zemniekiem vēlēsies iegūt zemes nomas tiesības un izsoles laikā var piedāvāt tādu gada maksu, kuru saimniecībai nebūs iespējams pārsolīt.
Līdzīga situācija varot izveidoties arī pēc pieciem gadiem, kad tiek ierosināts nekustamo īpašumu izsoles laikā izpirkt – kāds no lielajiem zemniekiem izsoles laikā var izteikt labāku piedāvājumu.
Kalves vērš uzmanību, ka šī problēma esot zināma pilnīgi visām lauksaimniecības zemes atsavināšanas procesā iesaistītajām pusēm un pastāvošā kārtība ir labvēlīga tieši lielajiem zemes īpašniekiem, kuriem ir pietiekami finanšu resursi, lai pārsolītu nekustamo īpašumu, bet nevienlīdzīgā situācijā nostāda mazos un vidējos lauksaimniekus, kuriem šādu resursu neesot.
Tāpēc arī Kalves atteikušies piedalīties atkārtoti rīkotajā izsolē un lūguši rast risinājumu, lai būtu iespējams izpirkt visu nekustamo īpašumu “Ežiņas” – tam nepieciešamie līdzekļi jau gadu glabājas Tiesu administrācijas kontā. Jāpiebilst, ka “Kalntontes” nodarbojas ar piena lopkopību, saimniecības ganāmpulkā ir 250 liellopu, savukārt “Jauntontu” specializācija ir augkopība.
“Ja šo zemi būtu nopircis cits zemnieks, kam tā nepieciešama saimniekošanai, tā būtu cita runa. Bet to nopērk valsts, kurai mēs maksājam nodokļus. “Altum” brīdina – neuzķerieties uz krāpniekiem. Bet ko viņi paši dara? Pa lēto nopērk zemi un tad interesentiem liek piedalīties izsolē. Un pēc pieciem gadiem par augstāko izsoles cenu mēs varbūt varēsim nopirkt to zemi,” tā Inga Kalve.
Zemnieki cerējuši arī uz Zemkopības ministrijas un zemniekus pārstāvošo organizāciju palīdzību, taču rezultāts izpalicis.
Uzsver likumību
Pērn decembrī tiesa nolēma noraidīt “Kalntontu” prasību un apmierināt “Altum” pretprasību. Komentējot šo situāciju, “Altum” pārstāve Sandra Eglīte skaidro: “Strīda situācijas vienmēr iespējams risināt tiesas ceļā, un tā tas notika arī šajā gadījumā.
Zemes fonds ir rīkojies likumā noteiktajā kārtībā, un to atzinusi arī tiesa, kas izvērtēja situāciju un atzina, ka zemnieku saimniecībai nebija pirmpirkuma tiesību uz konkrēto īpašumu. Jāuzsver arī, ka iepriekšējais nomnieks var pretendēt turpināt saimniekot šajā īpašumā.
Visiem Zemes fonda īpašumiem nomas tiesības tiek piešķirtas publiskas nomas tiesību izsoles veidā par augstāko nosolīto cenu ar priekšrocību tiesībām šādā kārtībā – pēdējais nomnieks, pierobežnieks, jaunais lauksaimnieks.”
Šobrīd ļoti aktīvais zemes nomas tirgus iezīmējis problēmu, ka zemnieki nemēdz laikus sakārtot juridiskos jautājumus.
Tāpēc lauksaimnieki tiek aicināti parakstīt nomas līgumu un obligāti reģistrēt to vietējā pašvaldībā vai zemesgrāmatā. “Tādējādi, ja īpašnieks nolemj zemi pārdot, nomnieks varēs izmantot pirmpirkuma tiesības, tostarp saņemt “Altum” aizdevumu zemes iegādei.
Ja īpašnieks zemi pārdos Zemes fondam, zemniekam kā oficiālam pēdējam nomniekam būs iespēja turpināt nomāt,” skaidro Sandra Eglīte. Bet zemniekiem cits viedoklis – juridiski jau viss esot korekti, bet kur paliekot cilvēciskais faktors?
