6. Sildīšanās starplaikos – karsta tēja ar medu 0
Vīrusu uzveikšanai sildīšanās starplaikos vēlams malkot nevis remdenu, bet īsti karstu sviedrējošo augu tēju ar medus piedevu. Lai nāk laukā viss, kas lieks, līdzi savācot bojā gājušos vīrusus.
Daži papildinājumi
Peramajam uz un zem galvas – kumelīšu, upeņu vai cita dziednieciska auga pušķītis. Gara uzmeša- nai – sviedrējošo augu novilkums, vieglākai elpai – sienu apšļakstīšana ar ēteriskajām eļļām bagātinātu ūdeni. Slotiņas – sviedrējošas, tās pašas, caur kurām tika elpots sildoties. Tikai tās vēlams papildus pamērcēt spainī ar ēterisko eļļu kombinācijas ūdeni, lai ķermenis caur ādu uzņemtu pēc iespējas vairāk atveseļošanās procesam nepieciešamās augu informācijas.
Tomēr reizē, kad jācīnās ar vīrusiem, pēršanu jāmēģina uzticēt vai nu pirtniekam, vai tam, kuram šajā brīdī ar veselību viss kārtībā, jo daži specifiskie dziednieciskās pēršanas veidi prasa lielāku fizisko izturību.
Eža kažociņš – papildprocedūra vīrusu piebeigšanai
Kā rīkojas?
Peramajam guļot uz vēdera, viņa ķermeni noziež ar medu, īpašu uzmanību veltot plaukstām un pēdām (vispirms gan jāpainteresējas, vai cilvēkam nav alerģija pret medu), tad blīvi apkrauj viņu ar priežu zariem, neaizmirstot zem galvas palikt kādu aromātisko slotiņu, piemēram, kumelīšu. Lejot uz akmeņiem karsto ūdeni, lāvas telpā panāk pietiekamu karstumu, tad ar ļoti spēcīgām apļveida kustībām caur skujām aizdzen sasilušo gaisu līdz ķermenim. Pirtniekam tas ir grūti, toties gulētājs šajā smaržu un dziedniecisko vielu mākonī jūtas brīnišķīgi. Kad šī bezpieskāriena pēršana beigusies, vēl brīdi jāpaguļ uz lāviņas, tad var doties uz dušas telpu un remdenā ūdenī noskaloties.
Šādās reizēs atdzesēšanās – mērena un izlīdzināta, bet no atvēsināšanās aukstā ūdenī jāatsakās.
Dziednieciski akcenti nobeigumam
Pirtsrituāla nobeigumā, kad karstums vairs nav tik spēcīgs, tāpēc organismam netiek sagādāta pārlieku liela slodze, šoreiz noderīgāk izvēlēties kādu no procedūrām, kas liek trūkties vīrusiem.
✓ Bagātīgi noziežas ar sezama eļļu, kad tā uzsūkusies, veic masāžu ar karstiem akmeņiem. Šim nolūkam noder melnie un plakanie oļi, kādus var salasīt jūrmalā.
Kā rīkojas?
Trauciņu ar olīšiem uz pirtskrāsns akmeņiem sakarsē tik stipri, lai nededzina, tad sasildītos akmentiņus brīdi patur uz čakrām, izbraukā ar tiem muguru, rokas, kājas, pēdas, ieliek plaukstās. Neaiztiek ne mugurkaulu, ne citas vietas, kur kauls – skar tikai mīkstumus un muskuļu zonas.
Kad akmeņi siltumu atdevuši, masāžu turpina, īpašu uzmanību pievēršot kājām – katru pirkstu cītīgi izmasē, izbrauka pirkstu starpas, izspaida lielos pirkstus un pēdas augšējās daļas velvi, tad izglauda pēdas virspusi virzienā uz katru pirkstu.
Norīvējas ar saspaidītu ķiploku putriņu, ko var uz pusēm atšķaidīt ar medu. Minūtes desmit siltumā paguļ, tad noskalojas dušā.
Šo procedūru, kas ļoti patīk elpceļiem, var veikt ne tikai pirtī, bet arī mājās, sezama eļļas pamatbāzei pievienojot tējaskoka, eikalipta, lavandas vai kāda skujeņa ēteriskās eļļas piedevu.
✓ Norīvējas ar saspaidītu ķiploku putriņu, ko var uz pusēm atšķaidīt ar medu. Minūtes desmit siltumā paguļ, tad noskalojas dušā.Tomēr jāatceras, ka tad nākamajā dienā jāpaliek mājās pat tad, ja ar veselību viss kārtībā. Smaka ir spēcīga un saglabājas ilgi.
✓ Kā piedevu medum noslēguma procedūrai var izmantot sasmalcinātus kadiķus vai pelašķus. Vai abus vienlaikus.
✓ Tiem, kam pa prātam ekstrēmas sajūtas, bet āda nav īpaši jutīga, ieteicama norīvēšanās ar sinepju pulvera biezeni. (Pēc pirts sausu sinepju pulveri var iebērt arī zeķēs.)
✓ Pie skarbajām, taču ļoti iedarbīgām uzlikām pieskaitāms medus un sarīvētu mārrutku vai ingvera biezenis vai norīvēšanās ar maltiem melnajiem pipariem.
