EY: Ievērojami sarucis ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits Latvijā 1
Ikgadējais EY (agrāk “Ernst@Young”) investīciju piesaistes pētījums Eiropā “EY Attractiveness Survey” atklāj, ka pagājušajā gadā Latvijā uzsākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 53 gadu iepriekš.
No 2690 jaunām darba vietām 2017. gadā uz 1078 darba vietām 2018. gadā.
EY pētījums rāda, ka arī Eiropā jaunu ārvalstu investīciju projektu skaits pagājušā gada laikā kopumā samazinājās par 4%.
Saskaņā ar EY pētījumu, Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā – 83 (par 9 vairāk nekā 2017. gadā).
Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu (5023), bet Igaunijā vien 949.
“Investīciju piesaiste jāskata ilgākā laika nogrieznī. Ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls. Mūsu kaimiņi lietuvieši jaunu investīciju projektu daudzumu pagājušajā gadā ir būtiski palielinājuši, iekļūstot top 20 Eiropas valstu sarakstā, kas piesaista visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu,” saka Guntars Krols, EY Partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā.
“Latvijai jāuzmanās, lai politiskās vides un nodokļu politikas nepastāvība, darbinieku trūkums un nepietiekama produktivitāte, līdztekus finanšu tirgus satricinājumiem un korupcijas skandāliem, nekļūst par pastāvīgu problēmu ārvalstu investīciju piesaistei, veidojot nelabvēlīgu valsts tēlu,” turpina G. Krols.
EY pētījums parāda, ka Eiropā kopumā visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu pērn uzsākts Lielbritānijā – 1054, kurai seko Francija (1027) un Vācija (973).
No Austrumeiropas un Centrāleiropas reģiona valstīm visaugstāk ierindojusies Polija – 6. vietā ar 272 jauniem ārvalstu investīciju projektiem 2018. gadā.
EY pētījuma rezultāti ir balstīti uz EY European Investment Monitor datiem, kas apkopo investīciju projektu paziņojumus no vairāk nekā 10 tūkstošiem ziņu avotu, identificējot investīcijas uzņēmumu kapitālā (parasti virs 10% sliekšņa), ražotnēs, iekārtās, citās uzņēmumu darbības iniciatīvās, taču neiekļauj portfeļinvestīcijas, piemēram, pensiju vai citos finanšu fondos, vai ieguldījumus nekustamajā īpašumā (ja vien tie nav uzņēmuma jaunas darbības sastāvdaļa) un atsevišķos citos gadījumos, kad netiek radīta jauna investīciju vērtība.