Māra Libeka: Veselības ministra portfelis neesot vērtīgākais, ko vajadzētu atstāt “Jaunajai Vienotībai” 8
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pat valdības vadītājs Krišjānis Kariņš netieši ir atzinis, ka veselības ministra portfelis nav tas vērtīgākais, kas būtu jāatstāj partijai, kurai tauta izteikusi vislielāko uzticību 14. Saeimas vēlēšanās. Tas ir – viņa paša pārstāvētajai “Jaunajai Vienotībai”.
Pašreizējais un topošais Ministru prezidents šo portfeli pametis no partijām un biedrības sakombinētajam “Apvienotajam sarakstam” cerībā, ka tur atradīsies kāds, kurš to pieņems, jo ļausies vilinājumam, ka tas tomēr nav tik smags, kā par to stāsta. Visticamāk, šis personāžs varētu būt kāds ārpus partijām esošs, jo patlaban rit neoficiālas runas, ka pašā politiskajā spēkā neesot neviens tik traks, lai bāztu galvu cilpā un iesēstos Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par”) atstātajā sēdeklī, kuru visu viņa valdīšanas laiku sildīja galvenā un faktiski vienīgā ministrijas prioritāte – pretkovida vakcinācijas plāns.
Šajā situācijā, meklējot nākamo veselības ministru, ir izdevīgi, ka augšminētās apvienības tuvumā grozās tādas personas, kurām nav baiļu no pārbaudījuma ar varu un nav šaubu, ko un cik daudz vispār var izdarīt laikā, kad medicīnas nozares finansējums tuvākajos gados nesasniegs Eiropas Savienības (ES) valstu cienīgu finansējumu – 6,5% no IKP un 15% no valsts budžeta.
Ka Latvija ar savu 4,8% no IKP turpinās stabili saglabāt vienu no pēdējām vietām ES valstu vidū, jo šīs koalīcijas prioritātes būs ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas izaugsme un izglītības sistēmas attīstība, nevis veselības aprūpe. Tiesa, sadarbības memorandā par koalīcijas veidošanas principiem starp 24 valdības kopīgi sasniedzamajiem mērķiem uz beigu galu ir atrodama arī pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošana pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.
Tātad viena veselības aprūpes pakalpojuma groza ieviešana, ņemot vērā dzīvesvietas deklarēšanas principu, par kuru nespēja vienoties 13. Saeima. Vēl jāņem vērā arī tas, ka memorandā ir noteikts solidāras atbildības princips par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību. Pagriežot laika ratu atpakaļ, tas nozīmē, ka uz apsūdzēto sola par neveiksmīgi organizētu pretkovida vakcīnu iepirkumu nesēdētu tikai Ilze Viņķele, bet kopā ar viņu būtu arī Krišjānis Kariņš.
“Apvienotā saraksta” līderi, saņemot no topošā premjera atbildības jomu piedāvājumu, ierāvušies sevī un vairs nespēj pateikt, vai viņi ir gatavi virzīties uz priekšu vai ne, jo, visticamāk, vēlas nepiedzīvot to brīdi, kad viņiem tiešām reāli tiks iesmērēts veselības ministra portfelis.
Gan jau šī politiskā spēka redzamākā persona – bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis – ir pastāstījis, kā ir strādāt tādā situācijā, kad veselības aprūpes nozare stagnē, jo viņš taču pats to piedzīvojis kopā ar toreizējo veselības ministri Andu Čakšu, cīnīdamies par valsts medicīnas saglabāšanu un pat viņu aizvietodams, kad Čakšai piedzima lolojums Anna.
Pandēmijas laikā veselībai piešķirtie miljoni tika tērēti kovida pacientu ārstēšanai, slimnīcu infrastruktūrai, kas bija nepieciešama smagi slimajiem Covid-19 pacientiem, un nekam vairāk. Pateicoties kovidam, slimnīcas pagājušajā gadā uzkrāja nelielu “tauku” kārtu. Šogad “tauki” ir noēsti, bet pacientu rindas pie speciālistiem nemazinās.
To kovidu pārslimojušo cilvēku veselības aprūpe, kuriem vīruss atstājis paliekošas sekas, ir problemātiska, lai neteiktu katastrofālā līmenī, jo valsts piešķirto kvotu daudzums ir nemainīgs kopš 2019. gada. Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika vienā no sapulcēm, atbildot uz mediķu iebildumiem par nepietiekamām valsts kvotām, centusies pārliecināt, ka neesot vajadzības tās palielināt, jo iedzīvotāju paliekot arvien mazāk.
Kā redzams, ar šādu attieksmi nav tālu tikts, un nākamajam ministram būs jāizstrebj sekas, ko šāda runāšana ir radījusi. Pandēmijas laikā nomira daudzi gados veci cilvēki, taču ir ļoti daudz tādu cilvēku, un viņu kļūst arvien vairāk, kuriem pirms pandēmijas nebija vajadzības apmeklēt ārstus, bet šī nepieciešamība ir radusies tieši pēc pārslimota Covid-19. Ja primāro veselības aprūpi nepasludinās par nozares prioritāti numur viens, tad, kā prognozē mediķi, viss kāršu namiņš sabruks.
Nākamā gada valsts budžetā ministrija ir pieprasījusi papildus 520 miljonus eiro, tajā skaitā 26 miljonus eiro primārajai veselības aprūpei. Taču zinot, ka koalīcijas veidotājiem ir citas prioritātes, kam būs jānovirza miljoni, visticamāk, 2019. gada kvotas tā arī netiks palielinātas. Labi, ja tiks piešķirti ministrijas prasītie 57 miljoni eiro mediķu jaunā algu modeļa ieviešanai, bet arī tas ir zem jautājuma zīmes.
Veselības nozarei nav vajadzīga revolūcija, bet gudri un regulāri finansēta evolūcija, tā, atvadoties no Veselības ministrijas, pamāca ministrs Pavļuts. Paliek atklāts jautājums: kurš būs 15. veselības ministrs, kura vadībā tas notiks?
