Ģimene man sniedz milzīgu laimes sajūtu. Saruna ar Evitu Zālīti 0
Ieskandinot gaidāmo Latvijas simtgadi un svinot mūsu valsts 97. gadskārtu, Patriotu nedēļas laikā 15. novembrī “Arēnā Rīga” notiks lielkoncerts “Latvijas spēka dziesmas”. Kopā ar citiem māksliniekiem tajā piedalīsies operdziedātāja EVITA ZĀLĪTE. Ar Evitu runājām par viņai būtisko – Dievu, dzimteni, ģimeni, mūziku.
– Koncertā “Latvijas spēka dziesmas” dziedāšu dziesmu “Dzimtene” no Valta Pūces komponētās izrādes “Burvis no Oza zemes” – tā ir ļoti sirsnīga. Bet koncerta noslēgumā visi mākslinieki kopā izpildīsim Zigmara Liepiņa skaņdarbu ar Kaspara Dimitera vārdiem “Sena kalpu dziesma”. Programmā būs ietvertas arī tādas dziesmas, kurām varēs dziedāt līdzi. Latviešiem tas ir svarīgi. Caur klausīšanos un dziedāšanu, ceru, radīsies kopības sajūta, kas atgādinās, ka bez mūsu sirds un roku darba Latvijai nav nākotnes. Un arī bez Dieva žēlastības. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik ilgi valsts pastāvēs. Jādara arī viss iespējamais, lai ļaudis nebaidītos no tā, kas mūsu zemi sagaida nākotnē. Kultūra ir tā platforma, uz kuras var satikties visas tautības. Un nevajag baidīties meklēt kopīgu valodu. Dziesma šajā procesā spēj iedrošināt. Šajā skrienošajā laikmetā, kad daudzās lietās nav laika iedziļināties, ļaudīm vajag atrast brīdi, lai klusumā pārdomātu to, ko katram nozīmē Latvija. Kāpēc gan šāds brīdis nevarētu būt arī koncerta laikā, – teic māksliniece.
Masu medijos vasaras vidū izskanēja ziņa, ka Evita Zālīte vairs nav Latvijas Nacionālā operas un baleta teātra štata soliste. Taču vaļoties Evitai vienalga nav laika. Viņa turpina koncertēt, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā Ģilde” strādā par vokālo pedagoģi bērnu vokālajā ansambli “Kolibri”, māca topošos dziedātājus. Un atkal kļuvusi par studenti – apgūst režiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
– Daudz uzmanības, protams, veltu arī saviem bērniem, jo viņiem ir ļoti vajadzīgs mans laiks. Bērni ir lielākā vērtība manā dzīvē. Cik viņos ielikšu, tik arī varu cerēt dabūt atpakaļ, – teic Evita. Viņa atzīst, ka ģimene viņai sniedz milzīgu laimes izjūtu. Jo kas paliek pēc cilvēka, kad viņš aiziet mūžībā? Attiecības ar Dievu un cilvēkiem, saka māksliniece.
