Evija Veide: izstāde – pavasara vitamīnu deva grāmatniekiem 0
Pēdējās nedēļas ļāvušas atkal sajust īpašo notikumu vienojošo spēku.
Olimpiāde pievilinājusi skatītājus televizoriem gan mājās, gan darba vietās. Dažam izdevies saplānot darbu grafiku tā, lai izšķirošajos brīžos būtu pie ekrāna. Pat frizētavā ierasto mūzikas klipu vietā slēpošana. Friziere saka – pēc klientu vēlēšanās. Nemaz nerunājot par bobsleju, kamaniņām, skeletonu vai karali hokeju. Šķiet – lietas kursā ir pat tie, kuri no sporta stāv gaismas gada attālumā. Izaicinoši. Sevišķi tādēļ, ka bez lielajiem notikumiem sportā un politikā, kas gan iepriecina, gan satriec, turpina dzīvot mūsu paralēlā pasaule – ikdiena. Ar sarunu tēmām par neizdevušos ziemu un lietu, kas brīžiem līst kā pa Jāņiem, un tikai kalendārs atgādina – jā, jā, vēl tikai februāris. Bezsniega pelēkums uzdzen depresiju.
Gudri cilvēki vēl gudrākās grāmatās saka – jāmeklē pozitīvas emocijas. Hmm. Ir paveicies. Grāmatniekiem šāda pozitīvo emociju biļete ik gadu februāra beigās un marta pašā sākumā atrodas vien divu eiro un divdesmit eirocentu attālumā. Sīkajā drukā piezīmējot – vienam cilvēkam, lietojot sabiedrisko transportu un iegādājoties ieejas biļeti šīs nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu centrā esošajos “Baltijas grāmatu svētkos”. Bērniem un pensionāriem vēl lētāk. Kas par to iegūstams? Visplašākā emociju un notikumu buķete – no iespējas apmeklēt kādu pasākumu un uzdot sev interesējošo jautājumu pašam izdevējam, saskrieties aci pret aci ar kādu no mūsu literatūras grandiem līdz ērtībām mazajiem lasītājiem izbaudīt īpaši viņiem iekārtoto grāmatu istabu un līdzpaņemtās grāmatas samainīt pret citām Grāmatu maiņas punktā.
Katram ir savs noslēpums, kā sadzīvot ar mīlestību pret grāmatām tik lielā mērā, lai nenāktos ik pa laikam meklēt jaunu mājokli – viens rūpīgi turas pie noteikta grāmatu skaita, katru reizi, nopērkot kādu jaunu, atrod citu, no kuras nav žēl šķirties. Vēl kāds grāmatas, kuras vairs nelasīs, laiku pa laikam izšķiro, atdodot tās citiem lasītājiem dažādās akcijās. Cits mēģina atteikties no drukātā vārda vispār, jo ir taču 21. gadsimts un dažādas elektroniskās ierīces, kas maģiski sola – tikai viens pavisam plāns ekrāns, pāris klikšķi un tajā – gluži vai grāmatu brīnumzeme, ņem tikai un lasi.
Dažādu tehnoloģiju attīstība ķircina mūsu paradumus, jo solīto ērtību dēļ nākas arī no kaut kā atteikties, piemēram, sajūtas, kad paņem rokā grāmatu, sajūti vāka materiālu, papīru un svaru. Tīri priekšmetiski. Kāda laba paziņa saka – es grāmatnīcā pērku pirmtiesības, man svarīgi izvēlēties un būt pirmajai grāmatas lasītājai. Izbaudīt grāmatas smaržu, pāršķirot lappuses. Diez vai viņa kļūs par elektronisko grāmatu fani. Ar kolēģiem darbojas draudzīgs grāmatu maiņas serviss – piedāvājot lasīšanai kaut ko, kas šķitis piemērots un labs. Liels prieks, ja grāmata atgriežas smaržīgu ābolu kompānijā un jūti, ka bijis trāpīts. Taču tos, kuri uzķeras uz tehnoloģiju āķiem, mēs, grāmatnieki, tomēr varam paturēt savā tuvumā, ļaujot burtus sameklēt tajā solītajā acīm draudzīgajā ekrāniņā. Nekur jau no šīs ekrānu kaites nevar izsprukt. Arī nupat notikušajā Viļņas grāmatu izstādē tie bija klātesoši – kā rotaļlietas pieaugušajiem un bērniem. Arī starpnieki, ļaujot grāmatas plašāk un radošāk reklamēt. Taču lielāka rosība un burzma tomēr bija pie izdevniecību stendiem, izvēloties, pašķirstot un nopērkot to grāmatu, kas iekārota. Papīra formātā.
Turoties pie patiesības, ka viss (vai vismaz daudz no visa) ir mūsu pašu rokās, aicinu nepalaist garām savu pavasara vitamīnu devu un atnākt uz tikšanos ar grāmatām gada notikumā – grāmatu izstādē.
P. S. Atgriežoties pie raksta sākuma – grāmatas sacensība ar sportu nav nemaz tik iepriekšparedzami bezcerīga. Kolēģe plānoto olimpisko daiļslidošanas pārraidi nokavēja, jo bija ielasījusies grāmatā “Sarkankoka paradīze”. Droši vien ne velti pēc šā Vitauta S. Giras romāna motīviem uzņemtais seriāls Lietuvā astoņdesmitajos gados bija tikpat populārs kā pie mums “Ilgais ceļš kāpās”… Grāmatām vēl joprojām – neizšķirts.
