Everesta anomālā augšana strauji turpinās. Zinātnieki sniedz skaidrojumu šim fenomenam 26
Everests ir Zemes augstākais kalns, kas paceļas 8848 metrus virs jūras līmeņa, un faktiski kalns joprojām aug. Tas un pārējie Himalaji turpina nepielūdzamu pacelšanos, kas aizsākās pirms aptuveni 50 miljoniem gadu, kad Indijas subkontinents sadūrās ar Eirāziju. Everests aug ātrāk, nekā gaidīts. Zinātnieki tagad domā, ka zina iemeslu, un tas ir saistīts ar divu tuvējo upju sistēmu monumentālo saplūšanu, par šo tēmu vairāk raksta aģentūra Reuters.
Pētnieku aplēses liecina, ka Everests ir palielinājies aptuveni par 15–50 metriem augstumā, pateicoties šīm izmaiņām reģionālajā upju sistēmā, Kosi upei saplūstot ar Arunas upi aptuveni pirms 89 000 gadu. Tas nozīmē, ka kalna pacelšanās ātrums ir aptuveni 0,2–0,5 milimetri gadā. Ģeoloģisko procesu sauc par izostatisko atsitienu. Zemes garoza, Zemes ārējais slānis, būtībā peld virs mantijas slāņa.
Upes laika gaitā mainīja kursu – izraisīja paātrinātu eroziju, kas ir aiznesusi milzīgu daudzumu akmeņu un augsnes, samazinot upju svaru reģionā pie Everesta. Kad no Zemes garozas tiek noņemta smaga slodze, piemēram, ledus vai erodēts akmens, zeme lēnām paceļas, reaģējot uz to, līdzīgi kā laiva, kas paceļas ūdenī, kad krava tiek izkrauta, skaidrots rakstā.
Šis ģeoloģiskais process gan nav unikāls Himalajiem. Klasisks piemērs ir Skandināvijā, kur zeme joprojām paceļas, reaģējot uz biezo ledus lokšņu kušanu, kas klāja reģionu pēdējā ledus laikmeta laikā. Šis process turpinās arī šodien, ietekmējot piekrastes un ainavas, tūkstošiem gadu pēc ledus atkāpšanās.
GPS mērījumi atklāj nepārtrauktu Everesta un pārējo Himalaju celšanos. Šis pacēlums apsteidz nepārtraukto virsmas eroziju, ko izraisa tādi faktori kā vējš, lietus un upju plūsma. Turpinoties šai erozijai, Everesta pacēluma ātrums no izostatiskā atsitiena var vēl vairāk palielināties. Arī blakus esošās virsotnes, ceturtā augstākā smaile pasaulē un piektā augstākā, arī saņem stimulu no tā paša procesa.
Šis pētījums uzsver planētas dinamisko dabu – pat tāds šķietami nemainīgs objekts kā Everests ir pakļauts ģeoloģiskiem procesiem, atgādinot, ka Zeme pastāvīgi mainās, bieži vien tādā veidā, kas mūsu ikdienas dzīvē nav manāms.
Everests, ko sauc arī par Sagarmatu nepāliski un Džomolungmu tibetiešu valodā, atrodas uz robežas starp Nepālu un Ķīnas Tibetas autonomo reģionu. Tas tika nosaukts Džordža Everesta, 19. gadsimta britu mērnieka, vārdā. Fiziski tas ir Zemes augstākais punkts. Kultūras ziņā Everests ir svēts vietējām šerpu un tibetiešu kopienām. Globālā mērogā tas simbolizē vislielāko izaicinājumu, iemiesojot cilvēka izturību un mūsu tieksmi pārsniegt uztvertās robežas, tā raksta Reuters.
