Ēvalds Grabovskis – vēstules, kas palīdzēja “Kurbadam” sasniegt virsotni 0
Latvijas hokeja veterāns Ēvalds Grabovskis šosezon satuvinājās ar “Kurbads” vienību. Kad Latvijas čempionāta finālsērijā kurbadieši pret “Mogo” nonāca iedzinējos ar 0:3, Grabovskis, pats atlabstot slimnīcā pēc operācijas, uzrakstīja motivējošas pārdomas, un tāpat arī pirms izšķirošās septītās kaujas. “Kurbads” prezidents Andis Pikāns uzskata, ka arī tas devis savu artavu, lai ar ceturto piegājienu beidzot izcīnītu pirmo čempionu titulu. Pat lielāku nekā apsolītās prēmijas.
Ēvalds Grabovskis. Pirms finālsērijas ceturtās spēles.
“Ir pienācis laiks gatavot dāvanu, darīt to tā, ka to būs iespējams pasniegt tad, kad pienāks īstais laiks – labi iesaiņotu un ar skaistu banti. Tā būs dāvana tiem, kuri līdz šim pārāk bieži smējušies par mums. Īpaša dāvana no sirds!
Biju Latvijas U-18 izlases vadītājs pasaules čempionātā Polijā, grupā Japāna un no rīta noskatāmies, kā japāņi dodas sagaidīt sauli. Visi kopā. Vakarā pēc spēles ar mums viņiem saule norietēja, bet tas, kas notika pēc tam, man dziļi iespiedies atmiņā. Pēc spēles visa komanda nostājās pie borta iepretīm mūsu soliņam. Nostājās, nolieca galvas un dziļi paklanījās, tad iztaisnojās un skatījās uz mums. Viņu acis es nekad neaizmirsīšu – viņi visi kā viens bija samuraju mazdēli, kuri sevī dziļi apņēmušies nekad nepadoties. Viņi izdarīs visu, lai tā nenotiktu – tā viņi audzināti un tādi izauguši.
Ieskataties acīs šovakar Mairim Briedim. Ieskatieties un pamēģiniet saprast, ko domā viņš. Galvenais būs uzbrukums vai aizsardzība – izdomājiet paši. Pareizi izdomāsiet un nostrādāsiet, varēsiet dāvanai apsiet banti. Nepareizi – viss kaķim zem astes un vari gar sētu, plakaniski, lai neviens nemana, iet uz mājām ar nodurtu galvu.
Ja galvu paceļam, tad gatavojam katrs sevi dāvanas pasniegšanai. Pie spoguļa ieskatāmies sev acīs un pajautājam, vai nav apnicis, ka kāds gar tevi slauka kājas. Paturiet to prātā stāvot uz pēdējās robežas ar sagatavoto dāvanu.”
,,Es nerimšos līdz sasniegšu panākumus. Es neesmu nācis šajā pasaulē, lai tiktu sakauts, manās vēnās nav zaudētāju asiņu. Es neesmu aita, kura gaida savu cirpēju. Es esmu lauva un negrasos runāt, staigāt, gulēt kopā ar aitām. Es nerimšos līdz sasniegšu panākumus.”/OG.MANDINO/.
Ēvalds Grabovskis. Pirms finālsērijas septītās spēles.
“Šī diena Tavā dzīvē būs īpaša! Bārda nebūs galvenā, kas parādīs, vai esi īsts vecis, vai vēl nē. Tu sevi atpazīsi pēc tā, vai spēsi sasniegt virsotni, uz kuras nav vietas, kur apsēsties un ir vieta tikai Tavam karogam. Astoņtūkstošnieci priekš Tevis. Pasaule tādus zina, un Jums šajā dienā būs iespēja viņiem pievienoties. Sasniegušajiem. Ar
Tur, augšā Tu varēsi pasūtīt mūziku, kuru jau sen vēlamies dzirdēt. Prātā paturi to, ka arī citi vēlas tur nokļūt, nesnaud un nefantāzē, ka kāds kaut ko izdarīs Tavā vietā. Dari pats un palīdzi otram. Svētkus svinēs ne runātāji, bet darītāji! Dari tā, lai varētu šo dienu atcerēties ar lepnumu.”
